Skrindu dzimtas muzejs pieminēja komunistiskā genocīda upurus

Kultūra

1949.gada 25.marts ir viena no drūmākajām dienām  Latvijas valsts jaunāko laiku vēsturē. Īstenojot operāciju “Krasta banga”, dažu dienu laikā padomju okupantu vara veica otro (pirmā – 1941.gada 14.jūnijā) Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, kas tiešā veidā skāra ap 2,2% jeb līdz pat 44 tūkstošiem Latvijas cilvēku, tai skaitā tika izvesti ap 11 tūkstošiem bērnu. Izsūtīto ģimeņu manta tika konfiscēta un izsaimniekota. Tika sagrauti tūkstošiem bezvainīgu Latvijas ģimeņu sapņi un nākotne.

2024.gada 25.martā Skrindu dzimtas muzejs pieminēja komunistiskā genocīda upurus, tai skaitā ‘’Sibīrijas bērnus’’ no Vaboles pagasta. Pēcpusdienā muzeja speciālistes kopā ar Vaboles pagasta pārvaldes vadītāju Ainu Pabērzi devās uz Mukānu kapiem, kur ir apbedīta ar Atzinības krusta IV šķiru apbalvotā un ieceltā par ordeņa virsnieci, Augšdaugavas novada māksliniece, pedagoģe, divas reizes (1941. un 1950.gadā) izsūtītā uz Sibīriju Silva Veronika Linarte (1939-2018). Māksliniece savulaik D. Īvānam teikusi: ‘’Sāku kā izsūtītā, beidzu kā ordeņa kavaliere! Kas tam pirms gadu desmitiem noticētu!’’ (‘’Silva Linarte 21.gadsimta ainavā’’, Dainis Īvāns, 2022)   Pie mākslinieces kapa tika iedegtas sveces un nolikti ziedi piemiņai.

 ‘’Nu un tūkstoš deviņi simti četrdesmit devītā gada divdesmit piektā marta dienā mūs...mūsu ģimeni – tēvu, mammu, tanti, tēva māsu, mani (man bija desmit mēneši) – izveda uz Sibīriju. No mammas stāstītā varu pateikt, ka 25.martā vēl nebija seši no rīta, kad sabrauca pajūgā trīs cilvēki ar automātiem. Mammai ar tēvu pateica salasīt mantas pusstundas laikā, un mamma prasīja,, lai viņai atļauj izslaukt govi, lai paņemtu pienu bērnam. Viņa aizgāja uz kūti un rokas neklausīja slaukt… Šā tā pieslauca un pirms ceļa viņa pabaroja mani ar krūti… Un tad salasīja tās nepieciešamākās mantas un iesēdām visi: tēvs, māte un mani…es klēpī…iesēda ratos un veda uz Vārkavas salasīšanās punktu. Tur savāca, tur jau gaidīja smagās mašīnas…Tad ar smagajām mašīnām veda uz Nīcgales staciju. Visi bija pārbijušies. Mamma tēvam saka:’’ Varbūt bērnu pametīsim kaimiņiem? Jo nevaram zināt kur mūs vedīs. Varbūt nošaus visus…’’Tēvs saka: ’’Mirt, tad visiem kopā mirt’’, stāsta  1948.gadā dzimusī  Glikērija Mukāne, kuru apraudzīt un uzmundrinošus vārdus teikt viņas mājās Vaboles pagastā, bija ieradušies Skrindu dzimtas muzeja speciālisti un Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza.

Pēcpusdienā uz muzejpedagoģisko stundu ‘’Atcerēties, lai neaizmirstu’’ ieradās Vaboles pamatskolas skolēni un pedagogi. Stundas sākumā visi tika aicināti ar klusuma brīdi pieminēt tos, kuri neatgriezās no izsūtījuma Sibīrijā. Muzeja speciāliste Ilze Ozoliņa pastāstīja par okupāciju un Padomju Savienības realizētajām deportācijām Latvijas valsts vēsturē. Klātesošie varēja noskatīties Okupācijas muzeja kolēģu izveidoto videofilmu skolēniem ‘’Divas naktis, viens noziegums’’ un ieklausīties ‘’Sibīrijas bērna’’ Zentas Motivānes (Vaboles pag.) skaudrajos stāstos par piedzīvoto Sibīrijā. Katrs no skolēniem uzmanīgi ieklausījās un paņēma sev līdzi kādu atziņu no pagātnes nākotnei.

Vaboles pamatskolas direktore Elita Skrupska uzsvēra cik svarīgi ir zināt savas valsts valodu un mīlēt savu valsti, lai spētu mūsdienu daudzveidīgās informācijas telpā neapmaldīties nepatiesu ziņu avotos.

Lai mierīgas debesis virs Latvijas!

Skrindu dzimtas muzeja speciāliste Ilze Ozoliņa

Olu krāsošanas darbnīca Eglainē