Slutišķu sādžā notika VIII Latgales stāstnieku festivāls “Omotu stuosti”
08.08.2023
AKTUĀLI
4. un 5. augustā Slutišķu sādžā notika VIII Latgales stāstnieku festivāls “Omotu stuosti”. Latgales stāstnieku festivāli “Omotu stuosti” ir īpaši ar seno amatu iedzīvināšanas tradīcijām, ik gadu pievēršoties kādam no tiem (podnieki, dravnieki, kāzu saimnieces, pinēji, audēji, stikla pūtēji, ādas apstrādes meistari), apzinot vēl esošos amata meistarus, rīkojot meistarklases, pilnveidojot stāstnieka prasmes un dziļāk ielūkojoties latgaliskajā dzīvesziņā.
Stāstnieku festivālu ar vecticībnieku dziedājumiem atklāja Naujenes pagasta slāvu tradīciju ansamblis “Radenie”. Klātesošos sveica šī festivāla idejas autore Vilhelmīne Jekimova. Viņa lielāko sava mūža daļu ir veltījusi darbam Preiļu bibliotēkā. Pēc Vilhelmīnes vārdiem, pirmais amatu stāstu festivāls tika rīkots 2016. gadā Preiļos un Jasmuižā, un bija veltīts podniekiem. Katru nākamo gadu, festivāls tika veltīts citam amatam, podniekiem, audējiem, klūgu pinējiem, dravniekiem, stikla pūtējiem, kāzu saimniecēm, ādas apstrādes meistariem. Šogad tas tika veltīts vecticībnieku tēmai. “Mēs atrodamies vietā, kuru sauc par vecticībnieku Jeruzalemi. Šeit 17. gadsimtā tika sperti pirmie slāvu soļi pāri Daugavai uz Baltijas pusi. Cilvēki, kas tika vajāti ticības dēļ un bēga no Krievzemes, iedzīvojušies tieši šeit,” teic Vilhelmīne.
Stāstniecība ikvienā reģionā ir nozīmīga tieši kultūras mantojuma vērtību apzināšanai, saglabāšanai, informācijas kolekcionēšanai, reģiona kolektīvās atmiņas stiprināšanai, vietējās kopienas saliedēšanai, starppaaudžu dialoga veicināšanai un vietējo kopienu dzīvesziņas izzināšanā. Stāstnieks, tāpat kā muzikants, rakstnieks, arī ir amats un viņa stāsti kalpo tuvākās apkārtnes, amatu prasmju un vietējās kultūras kolorīta izziņai. Festivāla norise stiprina Latgales stāstniecības tradīcijas un aktualizē mazākumtautību identitātes vēsturisko pieredzi Latgalē.
“Liels pagodinājums šeit Slutišķos uzņemt ir stāstnieku festivālu! Slutišķos, atjaunojot un restaurējot ēkas, ir ieguldīta Eiropas Savienības nauda. Veicot šīs vērtīgā mantojuma restaurācijas darbus mēs ieklausāmies cilvēku stāstos gan no pagātnes, gan no tagadnes. Domāju, ka arī šīs amatu stāstu diena būs iedvesmas pilna,” klātesošos uzrunājot, teic Augšdaugavas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne.
Šogad festivāla virstēma bija “Vecticībnieku garīgā un sadzīves kultūra Latvijas kultūras kontekstā”. Tāpēc festivāla atklāšanas pasākums un dienas norises tika aizvadītas unikālā vietā – Naujenes pagasta Slutišķu sādžā, kurā izvietotas Naujenes Novadpētniecība muzeja “Upānu” sētas un “Slutišķu vecticībnieku sētas” ekspozīcijas.
VIII Latgales stāstnieku festivāls bija īpašs, jo deva iespēju iepazīt Latgales vecticībnieku kopienas garīgo dzīvesziņu, senos amatus, sadzīves tradīcijas un kultūras norises. Pētnieku lasījumi, kopienas pārstāvju meistardarbnīcas, folkloras kopu aktivitātes un stāsti ļāva dziļāk izprast vecticībnieku kopienas lomu Latgales kultūrā un sadzīvē, izceļot Latgales multikulturālās vides bagātības.
Stāstu aplis Slutišķos
Mazajā stāstu aplī ar savām atmiņām dalījās vairāki projekta dalībnieki. Pirmā pie vārda tika Vilhelmīne Jekimova, kura stāstīja par vecticībnieku paražu turēt “paganuju kružku” jeb pagānu krūzi, kuru apsedza ar lakatiņu. No tās drīkstēja iedzert tikai atnācēji, bet paši vecticībnieki krūzei nepieskārās. Vecticībnieki šīs krūzes vai nu izmeta laukā vai nesa uz lūgšanu namu, lai attīrītu no ļaunajiem gariem. “Esmu dzimusi Preiļu novada Jasmuižas pagasta Kalvānos, tādēļ par vecticībnieku tradīcijām varu runāt diezgan droši. Kalvānos no 28 mājām 14 piederēja vecticībniekiem, 8 poļiem un 6 latviešiem. Mēs kā mazi bērni gājām ābolus “nozagt” vai pamieloties garšīgās ogas viens pie otra. Vecticībnieku vīrieši visi bija amatnieki, bet sievietes mēdza saukt vīra vārdā, piemēram “Grišiha”,” atminas Vilhelmīne.
Vēl viena stāstu apļa stāstītāja Baiba ir piedzimusi Rīgā. Bērnībā viņa vasaras pavadīja Spruktu ciemā, netālu no Slutišķiem: “Nācām uz Slutišķiem peldēties. Patiešām tā krūzīte tur stāvējusi, izgatavota no alumīnija ar melnu maliņu. Vecmāmiņa teica, ka šajā mājā padzert jums nekad neliegs, bet tam ir speciāla krūzīte.” Baiba arī stāsta, ka pagājušā gadsimta 80. gados Slutišķos notika arheoloģiskie izrakumi un tika atrasti kapi. Kā pierādījumu viņa atrādīja fotogrāfiju, kurā ir pati Baiba kopā ar citiem bērniem, bet apkārt jaunatklātie kapi: “Atceros vienas nelaiķes skeletam bija rotas ap kaklu un uz rokām.”
Arī daudzi citi stāstnieki vēstīja par “paganuju kružku”, bet kā pēdējais vārdu teica Latvijas vecticībnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Ilarions Ivanovs. Viņš stāsta, ka ir dzimis Višķu pagastā, Kuzminu sādžā un mācījies Špoģu vidusskolā. Ilarions izteica pateicību par īstenoto projektu, un izstāstīja par savu pieredzi, dzīvojot Latgalē: “Man ir ļoti labas atmiņas par jaunību. Latgaļi vai latvieši un vecticībnieki kaimiņos dzīvoja ļoti draudzīgi. Kopā izdzīvoja daudzus brīžus, gan laimīgus, gan nelaimīgus.” Pēc Ilariona sacītā, 50. gadu beigās viņa sādžā tika veidoti plaši galdi, kur latgaļi un vecticībnieki kopā svinēja Saulgriežus. Draudzība bija tik dziļa, ka mirstot kādam vecam kungam - katolim, vecticībnieki devās viņu pavadīt pēdējā gaitā, kaut gan parasti tas nav pieņemts.
Stāstu apļa izskaņā dalībnieki izmēģināja vecticībnieku tradicionālo spēli "Gorodki". Attālumā ar koka gabalu no kvadrāta bija jāizsit dažādas figūras, kas izrādījās diez gan sarežģīti.
Festivāla laikā tika sagatavots dokumentēts video un audio materiāls par VIII stāstnieku festivālu „Omotu stuosti”, apkopota informācija par stāstniekiem un spilgtākajiem stāstiem, kas dažādos formātos tiks piedāvāta plašākai sabiedrībai un popularizēta gan vietējā, gan plašākā mērogā.
Festivāla īpašie viesi bija Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošā pētniece Nadežda Pazuhina, Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centra vadītāja, profesore Irēna Saleniece, vecticībnieku kultūras pētniece Ina Kirņičanska.
Festivālu, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajam projektam “VIII Latgales stāstnieku festivāls “Omotu stuosti” rīkoja Augšdaugavas novada Kultūras pārvalde (Naujenes Novadpētniecības muzejs) sadarbībā ar Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centru, krievu folkloras studijas ansambli “Iļjinskaja pjatnica”, Naujenes kultūras centru, Špoģu Mūzikas un mākslas skolu, vietējiem amatniekiem, stāstniekiem un uzņēmējiem.
VKKF atbalstītā projekta “VIII Latgales stāstnieku festivāls “Omotu stuosti”” ietvaros ir tapusi Naujenes Novadpētniecības muzeja brīvdabas izstāde “Cilvēku un lietu stāsti”, kura jau ir apskatāma sētas “Upāni” pagalmā Slutišķos.
Izstādes stāstus veido muzeja mutvārdu dzīvesstāstu kolekcijas materiāli, kuri atspoguļo Augšdaugavas novada vecticībnieku ikdienu un dzīves pieredzi. Stāsti ietver tradīcijas, kultūras pieredzi, valodu un dzīves izjūtu cilvēka, ģimenes, dzimtas, radu, saimes, sava ciema un novada robežās. Tieši cilvēka dzīvesstāsts kā vēstures avots visprecīzāk atklāj sava laikmeta dažādās šķautnes un piešķir personisku, dziļi niansētu, smalku emocionālo raksturojumu. Izstādē to akcentē arī teicēju teksti oriģinālvalodā, saglabājot vecticībnieku kultūrai raksturīgo izteiksmes formu un īpatnības.
Izstādes veidošanā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta Fotonegatīvu kolekcijas, Naujenes Novadpētniecības muzeja ekspedīciju laikā iegūtās fotogrāfijas, kā arī vēstures liecības no muzeja krājuma.
Festivāla pirmās dienas vakarpusē dalībnieki apmeklēja Daniševkas vecticībnieku lūgšanu namu Višķu pagastā un Lielo stāstu vakaru Špoģu Mūzikas un mākslas skolā.
Festivāla otrā diena noritēja Naujenes Novadpētniecības muzejā, iepazīstot vecticībnieku dzīvesstāstus un vietējo kultūrvidi dažādu atmiņas institūciju krājumos.
Projektu finansiāli atbalsta VKKF, Augšdaugavas novada Kultūras pārvalde un Latvijas Stāstnieku asociācija.
