9. martā notika Augšdaugavas novada Sociālā dienesta un biedrības "Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerības "Kaimiņi" kopīgi rīkotā pirmā “Apaļā galda” diskusija ar pašvaldības domes deputātiem un novada biedrībām "Vārds laukiem". Pasākums notika Vispasaules sociālā darba dienas priekšvakarā, lai runātu par aktuālām sociālām problēmām un kopīgi rastu iespējamos risinājumus. Iespējams, ir likts pamats jaunai tradīcijai tikties pie apaļā galda, lai kopīgi meklētu atbildes uz daudziem jautājumiem.
Diskusiju vadīja moderators Āris Ādlers, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes loceklis. Pasākumā tika pārstāvētas vairākas biedrības – Daugavpils un Ilūkstes novada partnerība “Kaimiņi”, Višķu kopiena, invalīdu biedrība “Ildras”, Kalupes kopienu atbalsta centrs Vitrāža, Demenes sociālā atbalsta centrs, apsaimniekotāju biedrība “SOS Latgale”, kā arī Latvijas Nieru slimnieku asociācija un Latvijas Sarkanais krusts.
Vairākkārt tika uzsvērta biedrību nozīme un sadarbība ar pašvaldībām. Neskatoties uz reformām, jau ilgus gadus darbojas un īsteno projektus Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi”, ar kuras atbalstu notika arī šī diskusija.
Augšdaugavas novada pašvaldībai jau notiek cieša sadarbība ar biedrībām, ir izveidots biedrību atbalsta fonds un tiek sniegts atbalsts dažādu ideju īstenošanai. Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Rasčevskis uzsvēra, ka pašvaldība atbalsta visas kopienu iniciatīvas un cer uz sadarbību jaunā kvalitātē arī sociālajā jomā.
Izveidojot jauno Augšdaugavas novadu, tika apvienoti abu līdzšinējo novadu sociālie dienesti, ir izdevies saglabāt un pat paplašināt sociālo pakalpojumu loku, tie kļuvuši vēl pieejamāki iedzīvotājiem, piebilst Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Mackevičs.
Taču priekšā vēl ir daudz jaunu izaicinājumu. Viens no tiem ir darbs ar Ukrainas bēgļiem. Pašvaldības domes priekšsēdētaja vietnieks Vitālijs Aizbalts atzīst, ka šajā jomā nepieciešama lielāka sadarbība starp valsti un pašvaldībām, konkrēti nosakot, ko uzņemsies valsts un kas jādara pašvaldībām. Taču tajā pat laikā nav jāaizmirst palīdzēt savējiem. “Notikumi Ukrainā spējuši mobilizēt cilvēkus, lai sniegtu palīdzību Ukrainai. Taču kopienu uzdevums būtu mobilizēt iedzīvotājus, lai palīdzētu arī cilvēkiem tepat Latvijā, kuriem vajadzīgs atbalsts,” teica V. Aizbalts.
Diskusijas laikā tika aktualizētas dažādas problēmas, kas būtu steidzami jārisina, piemēram, nepieciešams motivēt iedzīvotājus pašiem uzlabot savu dzīvi, pilnveidoties, meklēt darbu, nevis paļauties tikai uz pabalstiem. Augšdaugavas novadā ir daudz ilgstošo pabalsta prasītāju, kuriem no tiem izveidojusies zināma atkarība un nav vēlmes pašam uzlabot situāciju. Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova uzsvēra, ka novadā prioritāte ir mazināt šo atkarību, palīdzot cilvēkiem atgriezties darba tirgū, kā arī darbs ar ģimenēm. “Plānots apzināt cilvēku vajadzības ar pārrunu, anketēšanas un interviju starpniecību, iesaistot šajā procesā sociālos darbiniekus. To paredzēts paveikt pirmajā pusgadā, lai nāktu klajā pie politiķiem ar konkrētām vajadzībām un iekļautu nepieciešamo nākamā gada budžetā,” atzīst A. Jegorova. Viņa uzsver, ka daudzus jautājumus, kā ilgstošo bezdarbnieku atgriešanu darba tirgū, var risināt sadarbībā ar biedrībām un valsts institūcijām, piemēram Nodarbinātības valsts aģentūru.
No šī gada aktivizēta jauniešu darbība novadā, lai jauniešu biedrības vairāk iesaistītu sabiedriskajās aktivitātēs, mudinātu īstenot projektus, kas vērsti uz problēmu risināšanu konkrētā pagastā. Ik gadu pašvaldības saņem ievērojamu daudzumu biedrību pieteikumu, kas tiek rūpīgi vērtēti, atbalstot nozīmīgas idejas, kas veicina iedzīvotāju labklājību, piemēram, rotaļu laukumu izveidi, teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu, uzsver pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika. “Nepieciešams arī pārdomāt vasaras nodarbinātību, lai tajā iesaistītu pēc iespējas vairāk jauniešu. Jo vairāk strādāsim ar jauniešiem un biedrībām, jo mazāk darba būs sociālajam dienestam palīdzības sniegšanā.” Šajā sakarā no politiķu vidus izskanēja ierosinājums ieviest skolās darba audzināšanu, lai jauniešus no mazotnes radinātu strādāt.
Viena no akūtām problēmām sociālajā jomā ir kadru trūkums Pašlaik 12 novada sociālie darbinieki ir pirmspensijas vecumā, bet atrast vietā jaunus speciālistus nav viegli, jo šo profesiju izvēlas retais. Diemžēl arī sociālā darba studijas ir par maksu, tāpēc kā iespējamais risinājums tika minēta pašvaldības stipendijas piešķiršana studējošajiem un profesijas popularizēšana skolās, uzrunājot vidusskolēnus, kas vēl ir nākamās profesijas meklējumos.
Noslēdzoties diskusijai, Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova atzina, ka visam pamatā ir sadarbība. “Diskusija bija nepieciešama, lai uzzinātu vietējo politiķu viedokli par sociālā darba jomu, sociālo palīdzību un pakalpojumiem. Kopīgais ar biedrībām ir informēšana, konsultēšana un plāna veidošana katram individuāli, lai uzlabotu viņu situāciju.” Rīkojot tikšanās ar iedzīvotājiem, novada deputāti uzklausa cilvēku vajadzības, lai tālāk ar sociālo dienestu varētu izvērtēt, kāda palīdzība nepieciešama un kādi pakalpojumi jāveido. “Biedrības ir resurss, ko var izmantot pakalpojuma veidošanā, taču sociālajam dienestam ir svarīgi saņemt atbalstu no deputātiem, vadības un biedrībām. Svarīga ir nodarbinātība, līdzdarbība un cilvēku motivācija, lai nepārvērstu pieaugušos cilvēkus par hroniskiem pabalsta saņēmējiem. Ir izaicinājums strādāt, lai ilgstošie pabalstu saņēmēji meklētu darbu, motivētu sevi pārmaiņām, lai būtu labums sabiedrībai un ģimenei. Jābūt sadarbībai starp valsti un pašvaldību,” teic Sociālā dienesta vadītāja.
Augšdaugavas novada Sociālais dienests sadarbībā ar biedrību “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” organizēja tikšanos pie “apaļā galda”, lai veicinātu komunikāciju starp vietējiem politiķiem, biedrībām, kopienu līderiem un Sociālo dienestu, stiprinot sadarbību, sapratni un risinājumu rašanu dažādiem izaicinājumiem. Tikšanās laikā diskutēja arī par sabiedrības līdzdalību, demokrātijas kultūru, kā ne tikai sadzirdēt, bet arī sadarboties ar nevalstisko organizāciju sektoru ilgtspējīgai teritorijas un sociālo pakalpojumu attīstībai.
Diskusija notika projekta “ES Dienvidlatgalē varu” ietvaros, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
