Špoģu vidusskolā aktīvi izmanto jaunākās tehnoloģijas
12.01.2023
AKTUĀLI
Špoģu vidusskolā tika īstenots digitalizācijas projekts “Špoģu vidusskolas materiāltehniskās bāzes uzlabošana mūsdienīgas mācību vides un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai” materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai, kurā ieguldīti vairāk nekā 179 tūkstoši eiro. Investīciju projekta īstenošanai Augšdaugavas novada pašvaldība līdzfinansējumam ņēma aizņēmumu Valsts kasē 49 800 eiro apmērā. Kopumā skolā mācās vairāk nekā 320 skolēni. Projekta ietvaros pilnveidota materiāltehniskā bāze atbilstoši īstenojamajām izglītības programmām, nodrošinot mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. Tika iegādāti portatīvie datori, planšetdatori, interaktīvās tāfeles, mikroskopi, projektori, lādētāji planšetēm, digitālā meteostacija. Jaunās tehnoloģijas tiek izmantotas gandrīz visos mācību priekšmetos, bet visvairāk eksaktajos priekšmetos kā matemātika, bioloģija, ģeogrāfija, dabaszinības un arī angļu valoda.
“Informatizācijas projekts, kurš Špoģu vidusskolā tika realizēts 2022. gadā, ir milzīgs devums mūsu skolēniem un viņu zināšanām. Kompetenču izglītība praktiski nav īstenojama tikai ar tām metodēm, ar kurām tika strādāts agrāk. Ja runājam par prasmēm, kas ir nepieciešamas kompetenču izglītībā, viena no svarīgākajām ir digitālā kompetence,”skaidro Špoģu vidusskolas direktore Ināra Ondzule. Pēc viņas teiktā, bērni jau no pirmsskolas vecuma ir pieraduši pie digitālās pasaules, jo gandrīz visiem mājās ir pieejami datori, televīzija, telefoni, bet skolā šīs iemaņas tiek attīstītas tālāk. Pedagogu uzdevums mācību procesā ir iemācīt jauniešus pareizi un lietderīgi izmantot jaunākās tehnoloģijas.
Digitalizācija mācību priekšmetos
Ģeogrāfijas kabinetā ir pieejama jaunā interaktīvā tāfele, neliela meteostacija un personīgie datori katram skolēnam. Ģeogrāfijas priekšmetā tas ļauj izmantot digitālās karšu sistēmas. Stundā tiek strādāts ar ĢIS sistēmu un Google Maps, veidojot dažādas kartes. Jānis Suveizda, ģeogrāfijas, vēstures un bioloģijas skolotājs: “Ģeogrāfijas maize, tā ir karšu veidošana. Jaunieši apgūst, kā savu materiālu vai pētījumu papildināt ar paša veidotu karti. Arī apgūst, kā analizēt kartes un iegūt informāciju no tām. Tagad vairāk izmantojam digitālās kartes.”
Konkrētajā mācību stundā jaunieši nodarbojās ar pilsētu telpisko zonējumu. Vienā no Latvijas pilsētām, viņiem bija jāveido karte ar sadalījumiem pēc apkaimju veidiem – darījumu rajons, dzīvojamais rajons, rūpnieciskais un citi. Bija jāveic arī ieteikumi, kā turpmāk attīstīt pilsētas teritorijas un to, kādas problēmas varētu būt šajā pilsētā. Darbojoties ar šādām kartēm tiek attīstītas modernās pilsētas vai novada plānošanas prasmes, un nākotnē jaunieši varēs izmantot savas spējas darba tirgū. Šāda veida speciālistus gaida gan pašvaldības, gan zemes dienests, gan statistikas iestādes. “Mēs mācāmies eksāmeniem, jo tajos iespējams arī būs jāveido digitālās kartes. Projektos darbi vairāk tiek uzdoti digitāli jeb internetā no dažādām mājaslapām. Datorā ir daudz vieglāk darboties nekā rakstīt ar roku. Internetā informācija ir labāk uztverama nekā pierakstos, jo paspēt visu uzrakstīt ir sarežģīti, lielā apjoma dēļ. Tā var labāk sekot līdzi skolotāja teiktajam, nevis domāt par pierakstiem,” teic 12. klases audzēkne Gunita. Jauniete arī piebilst,
ka mācības ar datoriem atvieglo izglītības procesu, jo internetā var atrast vairāk materiālu, turklāt nav jāņem līdz kaudze ar pierakstiem. Arī datori nav jānēsā līdzi, jo tie atrodas skolā, kur tos visus iespējams vienlaicīgi uzlādēt projektā iepirktajos lādētājos. Mājās no personīgā datora var piekļūt saviem failiem un turpināt apgūt vielu. Gunita skaidro, ka nākotnē plāno iestāties Valsts policijas koledžā, kur ģeogrāfija, kas ir viņas izvēlētais padziļinātais priekšmets, noteikti noderēs.
Arī pamatskolas klašu skolēni vielu apgūst ar digitālajām tehnoloģijām. Piemēram angļu valodā tiek piedāvāti dažādi interaktīvie uzdevumi, kas ir pieejami interneta vietnēs. Tos var pildīt gan uz interaktīvās tāfeles, gan mājās. Šāda pieeja tika aprobēta laikā, kad mācības notika attālināti, un, kā skaidro angļu valodas skolotāja Ludmila Kārkliņa, bērniem digitālie uzdevumi ļoti patika. Kompetenču izglītības pieejā skolotājam pašam ir jāatrod veids kā viņš pasniegs vielu, kas nozīmē, ka darba procesā pedagogiem jābūt pietiekoši radošiem. Latvijā nepastāv nepieciešamās vides, lai caur sabiedrību pilnībā iekļauties angļu vai vācu valodas apguvē, tādēļ digitālie mācību līdzekļi ir neaizvietojams palīgs ne tikai materiālu meklēšanā, bet arī klausīšanās, runāšanas un citu uzdevumu veikšanā.
12. klases audzēknis Jānis: “Izmantojot interaktīvo tāfeli iespējams veikt uzdevumus ātri, ērti, turklāt procesu var redzēt uzreiz, vienā momentā. Nav nepieciešamības ilgi pavadīt laiku, konstruējot grafikus pašrocīgi. Digitālajā vidē var izmainīt mainīgos un uzreiz redzēt izmaiņas, kas ekonomē laiku.” Interaktīvajā vidē iespējams veidot arī nepieciešamās tabulas, kā arī izvēlēties jebkādus matemātiskos uzdevumus, tikai digitālajā vidē. Arī matemātikā ir pieejamas dažādas interneta vietnes, ar kuru palīdzību iespējams atrast dažādus uzdevumus. Kā plusu, skolnieki atzīmē arī faktu, ka liela daļa uzdevumu ir angļu valodā, kas noteikti palīdz apgūt šo valodu. “Apgūt vielu kļuva interesantāk, un uz interaktīvās tāfeles vieglāk var saprast, kā tas viss strādā,” rezumē Jānis.
Arī bioloģija ir padziļināts priekšmets Špoģu vidusskolā, kas nozīmē, ka tas tiek apgūts daudz nopietnākā un sarežģītākā līmenī. Lai varētu īstenot šos mērķus, tika iegādāti mūsdienīgi gaismas mikroskopi. Šajos mikroskopos ir pieejamas dažādas jaunas funkcijas, tostarp pieci dažādi palielinājumi, kā arī ar diafragmu ir iespējams regulēt gaismas plūsmu. Skolēniem tas ļauj daudz nopietnāk sagatavoties turpmākajām studijām augstskolās. Kā skaidro bioloģijas skolotāja Anna Vasiļjeva, izmantojot pie tāfeles pieslēgto digitālo mikroskopu, kas objektu attēlo 3D formātā, ar izglītojamajiem iespējams apspriest ainu, kura redzama uz ekrāna.
Ar dronu un kameru iepazīst apkārtni
Projekta ietvaros tika iegādāts arī drons un kamera. Jaunieši interešu izglītības pulciņa “Novadpētniecība” ietvaros iemācījušies ar to lidot un filmēt. Pēc kadru uzņemšanas, izglītojamie veido kartes. Drons ļauj pētīt arhitektūru, kultūrvēsturiskos objektus un ielas. Vēlāk jaunieši nodarbojas ar uzņemtajiem materiāliem, izmantojot diezgan sarežģītas video apstrādes programmas. Fotogrāfijas un dokumentēšanas pulciņā jaunieši aktīvi izmanto kameru, lai atspoguļotu skolas dzīvi. Turpina direktores vietnieks izglītības jomā un vēstures skolotājs Jānis Briška: “Viss, kas tiek iegādāts, vienmēr tiekiegādāts pēc izvērtējuma par to, kas bērniem ir nepieciešams, kādas ir viņu intereses, un,
vai jaunieši gribēs strādāt ar šīm tehnoloģijām. Kompetenču izglītības pamatā ir ielikts princips, ka jaunietis pats nonāk pie rezultāta, bet skolotājs viņu ievirza, parādot sasniedzamo rezultātu un soļus, kā to sasniegt. Tehnoloģiskā bāze Špoģu vidusskolā ļauj šos mērķus sasniegt ne tikai ātrāk, bet arī kvalitatīvāk, kas būs nopietns ieguldījums, stājoties augstskolā, kā arī turpmākajās darba gaitās, kur būs nepieciešams strādāt ar augsta līmeņa aprīkojumu. Skolēniem būs skolotāja virzīta, bet tomēr sava pašvadības pieredze, kā rīkoties un sasniegt rezultātu.”
Lielu lomu spēlē kolektīvs
Pēc I. Ondzules teiktā lielu lomu jauno tehnoloģiju apguvē Špoģu vidusskolā spēlēja pedagogu kolektīva spēja apmācīt un palīdzēt viens otram un saprast, kā tieši mācību procesā izmantot iegūtās tehnoloģijas, jo mācību materiāli kompetenču izglītībā ir nepietiekoši: “Tālāk sekoja skolotāju individuāls darbs ar materiālu meklēšanu. Tas ir milzīgs papildus slogs un negulētās naktis. Bet vēlāk tas vainagojās ar gandarījumu par iemācīto vielu. Kad redzi, ka bērnam staro acis, skolotājs aizmirst, ka viņš nav gulējis, bet ir gatavojis interaktīvos materiālus. ”Vairāki skolēni, kuri pašvadīti strādā papildus kāda mācību priekšmeta apguvē, labprāt atbalsta skolotājus un ierosina skolotājiem izmantot dažādus interesantus materiālus un paņēmienus darbā ar tehnoloģijām. Atsaucību ir guvuši jaunāko klašu skolēnu pasākumi, izmantojot tehnoloģijas gan klases ietvaros, gan rīkojot pasākumus vairākām klasēm kopā. Aprīkojums aktu zālē - lāzera projektors, motorizēts ekrāns, planšetes ļauj ātri un ērti dažādot pasniedzamo informāciju, prezentācijas, uzdevumus un radīt vēlmi skolēniem aktīvi darboties.
Ināra Ondzule: “Mēs nebūtu varējuši par šādu projektu pat sapņot, un saviem spēkiem iegādāties, ja mūs neatbalstītu Augšdaugavas novada pašvaldība. Milzīgs paldies novada domes deputātiem, kuri balsoja par šo projektu. No skolas saimes izsaku pateicību Attīstības pārvaldes vadītājai Vitai Rūtiņai, kā arī
Tehnoloģiju nodaļas vadītājam Ivaram Smanam un visiem, kas sniedza konsultācijas jauno tehnoloģiju apguvē!Paldies Špoģu vidusskolas skolotājiem,kas ar sirdsdegsmi strādā un apgūst jaunās tehnoloģijas. Nebaidīsimies no jaunā, kas ienāk mūsu dzīvē, jo skolotājs vienmēr ir pratis tikt galā ar visām grūtībām, tādēļ tiksim galā arī ar kompetenču izglītības izaicinājumiem! Galvenais, lai tas viss ir mūsu bērnu nākotnes vārdā.”
Veiksmīgi realizē arī “RoboNet” projektu
Vienlaicīgi ar pašvaldības atbalstīto digitalizācijas projektu, 2022. gada nogalē skola saņēma arī Latgales reģiona attīstības aģentūras projekta, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība, Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas "IT programmēšanas un robotikas kompetenču attīstīšana pārrobežu reģiona skolās Latgalē, Visaginā un Ignalinā" - “RoboNet” ietvaros iegādātos robotu komplektus, 3-D printeri, lai palielinātu skolas spējas apgūt IT programmēšanas un robotikas kompetences. Iepazīstoties ar jauno aprīkojumu un tiekoties ar Latgales reģiona attīstības aģentūras direktoru Māri Bozoviču, bērni izrādīja lielu interesi, kas apliecina, ka praktiskās nodarbības IT programmēšanā un robotikā skolēniem ir ļoti gaidītas.
