Špoģu vidusskolas sākumskolas skolēni jau no mācību gada sākuma apgūst latgaliešu valodu, reizi nedēļā apmeklējot latgaliešu rakstu valodas apguves pulciņu, ko vada bibliotekāre Ingrīda Kolosovska.

Latvijā ir izstrādāts programmas paraugs “Latgaliešu rakstu valoda”, lai nodrošinātu latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Špoģu vidusskola ir pirmā un pagaidām vienīgā skola Augšdaugavas novadā, kas nolēmusi iesaistīties programmas īstenošanā. Latgaliešu valoda ir nozīmīgs Latgales novada kultūras mantojums, šīs programmas mērķis ir attīstīt skolēna rakstu valodas kompetenci, lai varētu pilnvērtīgi sazināties latgaliešu valodā, apzināties valodas nozīmi, latgaliskās identitātes un kultūras saglabāšanu. Programmas uzdevums - radīt skolēniem iespēju sazināties latgaliešu rakstu valodā, apgūt gramatikas pamatus, izmantot latgaliešu rakstu valodu ikdienas saziņā un sevis pilnveidošanā, veidot skolēniem izpratni, ka latgaliešu valoda ir Latvijas kultūrvides bagātība, mūsu etniskās identitātes sastāvdaļa. Programmai ir pievienots literatūras un digitālo resursu saraksts.

Skolotāja Ingrīda Kolosovska atzīst, ka pašai latgaliešu valoda ir dzimtā valoda, taču sākumā pārdzīvojusi, kā veiksies to mācīt bērniem. “Kādam tas ir jādara. Kas vēl mācīs to bērniem, ja ne mēs paši?” pārliecināta skolotāja. Diemžēl beidzamajos gados latgaliešu valodu ikdienā skolēnu vidū nedzird, lielākoties sava starpā bērni runājot latviešu vai krievu valodā. Arī viņu ģimenēs latgaliski runā ļoti reti vai nemaz. Taču bērni izrāda vēlmi apgūt savu vecāku un vecvecāku valodu, viņi apzinās savas saknes, savu identitāti. "Tikai no mums pašiem, latgaliešiem, ir atkarīgs, vai mūsu valoda turpmāk eksistēs. Ja nerunāsim un nemācīsim bērniem valodu, tā izzudīs. Dodot bērniem iespēju apgūt latgaliešu valodu kopš bērnības, mēs dodam dzīvotspēju arī latgaliešu valodai. Tā ir mana dzimtā valoda, latgaliski runāja mani vecāki, esmu augusi latgalisko tradīciju gaisotnē. Ar saviem bērniem es arī runāju tikai latgaliešu valodā. Uzskatu, ka valodas saglabāšana ir ļoti svarīga, latgaliešu valoda ir unikāla, reta valoda. Mācot to skolēniem, var palīdzēt  apgūt, izprast un novērtēt latgaliešu valodas bagātību, arī ietekmēt attieksmi par valodas lietošanu ikdienā. Latgaliešu valoda ir svarīga latgaliešu identitātes saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.”

Skolotāja stāsta, ka lielu interesi par latgaliešu valodas apgūšanu izrāda arī bērni, kuriem latgaliešu un latviešu valoda nav dzimtā valoda taču viņi vēlas apgūt valodu, jo dzīvo Latgalē. Ingrīda Kolosovska uzskata, ka, apgūstot valodu, bērni varēs nodot tālāk nākamajām paaudzēm savas dzimtās vietas tradīcijas, dziesmas, stāstus un paražas.

Programma paredzēta 1.-3. klašu skolēniem, interesi iesaistīties programmā  izrādījuši 12 trešās klases skolēni. Iespējams, interese būtu lielāka, taču ļoti daudzi skolēni apmeklē arī citus pulciņus, Špoģu Mūzikas un mākslas skolu, tāpēc ir gana noslogoti.   

“Uzsākot mācīt latgaliešu valodu, man bija nedrošības sajūta, jo daudziem bērniem valoda ir maz zināma. Sākumā mācījāmies burtus, kuri atšķiras no latviešu alfabēta burtiem, mācījāmies izrunu, vienkāršus vārdus, rakstījām zilbes. No  pirmās stundas ar bērniem runāju tikai latgaliski, nesaprotamos vārdus tulkojot latviešu valodā. Sākumā tie bija jautri un radoši uzdevumi, dziesmas, stāsti latgaliešu valodā, lai bērni asociētu valodas apgūšanu ar kaut ko patīkamu un aizraujošu,” stāsta skolotāja. Ja sākumā skolēni jutušies bikli, tagad vairs nebaidās runāt latgaliski, pat ja kļūdaini. Divas stundas nedēļā viņi apgūst jaunus vārdus, izrunu, latgaliešu valodas rakstību, lasa tekstus latgaliešu valodā, mācās tautasdziesmas, klausās dziesmas un pasakas. Dažu mēnešu laikā bērni iemācījušies lasīt latgaliski, var brīvi lasīt grāmatas. Stundās bērni iemācījās latgaliski pastāstīt par sevi, savu ģimeni, ģimenes tradīcijām. Iemācījās Latgales pilsētu, apdzīvotu vietu, ezeru, kalnu u.c. nosaukumus. Raksta vārdus un īsus teikumus. Rotaļas ir viens no labākajiem veidiem, kā piesaistīt bērnu uzmanību un raisīt interesi. Bērniem patīk skolotājas veidotā spēle ar vārdu pāriem latgaliešu un latviešu valodā. Ar tās palīdzību bērni apguvuši un turpina apgūt dažādus latgaliešu vārdus. Daži vārdi izraisa jautrību, kas pat palīdzot vārdus ātrāk iemācīties.

Latgaliešu valodas apguvi veicina dažādu tekstu un video pieejamība internetā, skolēniem iespēja vieglāk un ar lielāku interesi to apgūt. “Piemēram, Lidijas Leikumas “Latgalīšu ābece (lementars)” ir pieejama digitāli. Mēs varam lasīt tekstus, redzēt burtus. Pirmos mēnešus to izmantojām daudz. Ir interneta vietne “Lakuga”, kur var lasīt latgaliski. Ir grāmata “Olūteņš”, kur ir tēmas par ģimeni un citas, kas bērniem viegli saprotamas. Bērniem ļoti patīk klausīties dziesmu “Skaidro volūda” un dziedāt līdzi.”

Reizē ar bērniem mācās arī pati skolotāja, jo īpaši rakstību, ar kuru dzīvē nav nācies īpaši saskarties. Latgaliešu sarunvaloda viņu pavada visu dzīvi, bet gramatiku tagad nopietni apgūst arī pati un māca bērniem.

Gada beigās skolotāja plāno sarīkot kādu pasākumu, lai bērni var arī citiem parādīt savus panākumus latgaliešu valodas apguvē. Tas varētu radīt interesi arī citiem bērniem.

“Francis Trasuns ir teicis, ka valoda ir katras tautas dzīvības gars. Kad valoda ir panīkusi, tad ir panīkusi pati tauta. Kad valoda plaukst, tad plaukst arī tauta,” saka skolotāja, uzsverot nepieciešamību bērniem mācīt senču valodu.

Teksts, foto: Inese Minova