Pavasarī daudzi cilvēki steidz gādāt par sēklām un izaudzēt stādus, kurus vēlāk varēs dēstīt dārzā vai siltumnīcā. Lai saglabātu augus, kuri aug mūsu dārzos daudzus gadu desmitus un vairotu augu daudzveidību, martā Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece Špoģu mazpulkam organizēja lekciju par loloto un mantoto kultūraugu nozīmi Latvijā. Viņa paskaidroja, ka lolotie augi ir tie, kuri tiek audzēti divus un vairāk gadus, bet mantotie – vairāk par 30 gadiem. Sēklu maiņa ir brīvprātīga kustība, tās būtība ir atjaunot un saglabāt senču tradīcijas, savstarpēji daloties ar sēklām, kā arī turpināt lolot augus, kuri pielāgojušies Latvijas apstākļiem.
Aprīļa nogalē Špoģu mazpulcēni piedalījās augu un sēklu maiņā, tajā iesaistot arī savus skolasbiedrus un vecākus. Skolēni dalījās ar savas ģimenes un arī dzimtas dārza augiem un sēklām, kas ir ļoti vērtīgs un nozīmīgs mantojums. Bija augi, kuri audzēti desmit un vairāk gadus, taču sevišķi liela vērtība to augu sēklām, kuras nodotas no paaudzes paaudzē vai mantotas no radiem un paziņām. Skolēni mainījās ar zemeņu stādiem, sēklas kartupeļiem, ķiplokiem, dažādu veidu pupiņu sēklām, ķirbju sēklām, dārza pupām, garšaugiem, aso piparu stādiem u.c. Sevišķu uzmanību piesaistīja mantoti ģimenes sīpoli, kuri nākuši no Ogres novada Rembates pagasta. Tie tiek audzēti vairākās paaudzēs jau no pagājušā gadsimta 30.- 40. gadiem, tas ir Vitas Skuķes (7.a) mantojums no vecvecmāmiņas.
Katram augam ir savs stāsts. Bērni tika rosināti izvaicāt savus vecākus, vecvecākus un kaimiņus par augiem, kuri tiek audzēti daudzus gadus vai gadu desmitus, pārņemt no viņiem audzēšanas prasmi. Augi ar senu audzēšanas vēsturi Latvijā kļūst aizvien retāk sastopami, tāpēc ir svarīgi uzzināt par mantotiem augiem un tos saglabāt.
Aicinām Špoģu vidusskolas skolēnus izpētīt savā ģimenē mantotos augus, ievākt sēklas un iesaistīties sēklu lološanas kustībā!
Špoģu vidusskolas 755.Mazpulka vadītāja Ingrīda Kolosovska
