Viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm ir 1949. gada 25. marta deportācijas, kad tūkstošiem nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz Sibīriju. Šī traģēdija skāra daudzas ģimenes, atstājot dziļas rētas Latvijas tautas atmiņā. Lai godinātu Komunistiskā genocīda upurus un stiprinātu jaunās paaudzes izpratni par vēstures notikumiem, 24. martā Špoģu vidusskolā norisinājās piemiņas pasākums “Atcerēties, lai neaizmirstu … “, kuru vadīja Vaboles Skrindu dzimtas muzeja pārstāvji.

Pasākuma ievadvārdus par deportāciju notikumiem Latvijas vēsturē un to nozīmi mūsdienās teica Špoģu vidusskolas direktore Ināra Ondzule, uzsverot, cik svarīgi ir jaunajai paaudzei apzināties pagātnes traģiskos notikumus, lai saglabātu vēsturisko atmiņu un novērtētu brīvību, kurā dzīvojam šodien.

Pasākumu ieskandināja Špoģu Mūzikas un mākslas koklētāju ansamblis, ar savām dzidrām un skanīgām latviskuma melodijām radot klusinātu, cieņpilnu noskaņu, kas veltīta 25. marta notikumu piemiņai. Atskaņotie skaņdarbi atgādināja par latvisko kultūras mantojumu un vienotības sajūtu. Latviskās melodijas, reiz skanējušas arī svešumā, kas bija svarīgs spēka un cerības avots tiem, kuriem nācās pamest dzimteni.

Vaboles Skrindu dzimtas muzeja direktore Anna Lazdāne ievadīja muzejpedagoģisko stundu, veltītu traģiskajiem notikumiem Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Viņa stāstīja par 1949. gada 25. martu – dienu, kad padomju vara masveida deportācijās no Latvijas uz Sibīriju izsūtīja 44 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daudzi gāja bojā jau ceļā. Visus klātesošos muzeja direktore aicināja ar klusuma brīdi godināt izsūtīto un represēto piemiņu.

Turpinājumā muzeja vecākā speciāliste Ilze Ozoliņa savā stāstījumā aicināja aizdomāties par deportāciju būtību – kas tās bija, kāpēc tās tika īstenotas un kādas sekas tās atstāja uz Latvijas tautu. Vai deportācijām bija kāds labums sabiedrībai? Lai atspoguļotu izsūtīšanas mērogus, viņa iepazīstināja ar deportēto cilvēku skaitliskajiem datiem, kā arī atklāja personīgos dzīvesstāstus – stāstus par ģimenēm, kas pēkšņi tika izrautas no savām mājām un piespiedu kārtā vestas tālajā, nezināmajā ceļā. Viņa atainoja smagos apstākļus, kādos cilvēki tika pārvietoti – lopu vagoni, antisanitāri apstākļi, bads un aukstums. Stāstījumu papildināja vēsturiskas fotogrāfijas, kurās bija redzami izsūtīto darba apstākļi un trūcīgā ikdiena Sibīrijas plašumos, sniedzot klātesošajiem emocionālu ieskatu šajā traģiskajā laika posmā.

Pasākuma noslēgumā Vaboles pagasta iedzīvotāja, “Sibīrijas bērns” Zenta Motivāne dalījās savas mātes atmiņu stāstos par ģimenes represijām. Viņa jauniešiem pastāstīja par savu piedzimšanu Sibīrijā un skarbo dzīvi tālajos Krievijas apgabalos – par aukstumu, smago ikdienu un izdzīvošanas grūtībām. Viņa atklāja, kā māte, izmantojot vienkāršus un trūcīgus produktus, centās glābt ģimeni no bada nāves. Tāpat Zenta Motivāne dalījās atmiņās par atgriešanos Latvijā, kur, neskatoties uz cerībām uz labāku dzīvi, realitāte izrādījās skarba – viss bija jāsāk no jauna, pārvarot gan fiziskas, gan emocionālas grūtības.

Šī tikšanās jauniešiem deva ne vien dziļāku izpratni par Latvijas vēstures traģiskajām lappusēm, bet arī lika aizdomāties par brīvības un dzimtenes nozīmi cilvēka dzīvē. Klausoties reālos dzīvesstāstos, viņi emocionāli izdzīvoja izsūtīto likteņus, iztēlojoties, kāda bijusi dzīve svešumā un ar kādiem pārbaudījumiem nācās saskarties. Šie stāsti rosināja jauniešus novērtēt mūsdienu iespējas, ģimenes siltumu un dzimtenes brīvību, kā arī atgādināja par vēsturiskās atmiņas saglabāšanas nozīmi, lai šādas traģēdijas nekad vairs neatkārtotos.

Pateicamies Vaboles Skrindu dzimtas muzeja direktorei Annai Lazdānei un muzeja vecākajai speciālistei Ilzei Ozoliņai, deportācijas laikā izsūtītās ģimenes loceklei Zentai Motivānei, Špoģu Mūzikas un mākslas skolas koklētājiem un skolotājai Vijai Petrovai par iespēju iepazīt un izjust Latvijas vēstures traģiskās lappuses caur stāstiem, mūziku un personīgām atmiņām. Šī tikšanās deva vērtīgu atziņu par pagātnes notikumu nozīmi un atgādināja, cik svarīgi ir saglabāt vēsturisko atmiņu, lai nodotu to nākamajām paaudzēm.

Špoģu vidusskolas direktores vietniece Anna Vasiļjeva