Starptautiskā nometnē Višķos rod jaunus draugus un iemaņas

AKTUĀLI

No 1. līdz 7. augustam Višķu pagastā notiek Latvijas diasporas un Latvijas bērnu kopēja nometne “Ienirt Latgalē”, ko rīko biedrības “Latvijas Mazpulki” un “r.a.”Siltumnīca”” ar Sabiedrības integrācijas fonda un Kultūras ministrijas atbalstu. Nedēļas garumā 22 ārvalstīs dzīvojoši bērni un 18 bērni no Latvijas, tostarp no Augšdaugavas novada, pavadīja laiku, iepazīstot cits citu, piedaloties dažādās radošās darbnīcās, mācoties gatavot Latgales našķus kulinārijas nodarbībās, iesaistoties erudīcijas spēlēs par Latviju, tās vēsturi un kultūru, iesaistoties dziedāšanas un dejošanas aktivitātēs, cenšoties apzināt savus talantus.

Biedrības “Latvijas Mazpulki” projektu vadītāja Rita Lineja pastāstīja, ka šāda veida nometne tiek rīkota jau trešo reizi ar mērķi saglabāt diasporas saikni ar Latviju un stiprināt tās nacionālo identitāti. “Nometnes mērķis ir ārzemēs dzīvojošiem latviešu bērniem saglabāt saikni ar Latviju. Daudzi bērni, kas piedalījušies iepriekšējās nometnēs, brauc atkal, jo te jau ir rasti draugi. Mēs cenšamies ar visām aktivitātēm stiprināt šīs draudzības saites. Manuprāt šī draudzība arī notur bērnus pie Latvijas.”

Iepriekš šādas nometnes rīkotas Cēsu novadā un Vestienē, bet šogad ceļš atvedis uz Latgali ar vēlmi labāk iepazīt šo novadu. Šogad nometnē piedalās arī bērni no Turcijas, Amerikas, Gruzijas, Norvēģijas un Vācijas, kuru ģimenēm ir saikne ar Latviju. “Vecāki cenšas uzturēt bērnos latvisko, kādam tas izdodas labāk, kādam ne tik veiksmīgi, taču viņi priecājas atbraukt ciemos pie radiem Latvijā vai piedalīties šādā nometnē. Skumji dzirdēt ārvalstu bērnus stāstām, ka viņi nejūtas īsti iederīgi nekur, jo, atbraucot uz Latviju, viņi ir ārzemnieki, bet arī ārzemēs viņus par vietējiem neuzskata.”

Nedēļas garumā bērniem ir iespēja piedalīties daudzveidīgās nodarbībās. Jau pirmajās dienās viņi izgatavoja atslēgu piekariņus un apgleznoja maisiņus. Mēs ciemojamies nometnē, kad notiek kulinārijas darbnīca un jau ārpus telpām var sajust kārdinošu smaržu. Krimuldas pagasta pavāres Zelmas Čapus vadībā bērni mācās pagatavot speķa pīrādziņus un smilšu cepumus – riekstiņus un gliemežvāciņus, ko pilda ar iebiezinātu pienu. Pie kāda galdiņa aktīvi rosās četri dažāda vecuma bērni, viens no viņiem, Maksims, šurp ieradies no Amerikas. Puisis jau iepriekš apmeklējis šo nometni citviet un atzīst, ka viņam ļoti patīk Latvijā, kur dzīvo radi un ir iespēja iegūt jaunus draugus. Maksims runā latviski bez akcenta un stāsta, ka piedzimis Amerikā, kurp savulaik pārcēlušies vecāki. Mamma viņam iemācījusi runāt latviski, ģimene tiek runāts arī krieviski. Uz Latviju viņš cenšas doties katru vasaru apciemot radus, bet vēl nav izlēmis, vai vēlas šurp atgriezties pavisam.

Toties atgriezties Latvijā stingri nolēmusi Nikola Poļaka, kura nometne darbojas kā brīvprātīgā. Nikola dzimusi Latvijā, bet jau 12 gadus dzīvo Anglijā. Pāris gadus pati piedalījusies šajās nometnēs. “Manas mīļākās atmiņas ir mani draugi, ko iepazinām šādā nometnē, kad man bija 14-15 gadi. Joprojām kontaktējamies. Tagad nometnē pieskatu savas mazās māsas Montu, Sofiju un brāli Marku.” Nikola jau pērn plānoja atgriezties Latvijā, taču tika uzņemta Anglijas augstskolā, kur studē psiholoģiju un kriminoloģiju. Pēc augstskolas diploma iegūšanas Nikola ir noskaņota doties uz Latviju un tur veidot savu turpmāko dzīvi. Saglabāt skaistu latviešu valodu Nikolai izdodas, pateicoties vecākiem, jo mājās tiek runāts tikai latviski, tiek klausīta latviešu mūzika. Nikola Anglijā dejo latviešu tautas dejas, tur darbojas vairākas latviešu kopienas, tiek rīkoti dažādi pasākumi, Līgo festivāli, kur satiekas tūkstošiem latviešu, tāpēc latviskās vides tur netrūkstot.

“Pi maņi dzelys cīši lobys. A kai pi jiusu?” braši saka Luka Serbiladze, kurš  ir dzimis Gruzijā, bet ik vasaru cenšas atbraukt ciemos pie vecmāmiņas Višķu pagastā. Luka ļoti brīvi runā latviešu un latgaliešu valodā, ko viņam māca mamma. Puisis atzīst, ka viņam ļoti patīk būt Latgalē. Nometnē viņš piedalās pirmo reizi un jau esot ieguvis jaunu draugu. Luka aizrautīgi lipina speķa pīrādziņus un teic, ka šāda pieredze viņam ir pirmo reizi, jo Gruzijā ar mammu galvenokārt cepot pankūkas, taču vecmāmiņa Latgalē protot gatavot dažādus vietējos ēdienus, ar kuriem vienmēr cienā mazdēlu.

Nometnes vadītāja Kaija Brisone stāsta, ka bērniem ļoti patīk praktiski darboties, viņus sajūsmina pašu darba rezultāts. Taču galvenais esot tas, ka bērni no dažādām pilsētām un valstīm sadraudzējas. “Svarīgi ir turēt godā latviešu valodu, valodas nodarbībās caur interaktīvām nodarbībām tiek nostiprinātas valodas zināšanas,” saka Kaija. Būdama pēc izglītības ne tikai pedagoģe, bet arī mediķe, viņa var sniegt bērniem arī medicīnisku palīdzību. “Nometnē ir ļoti svarīga drošība, jo vecāki mums uz nedēļu uztic savus bērnus. Viņus visus iepazīt nav viegls, bet interesants uzdevums. Taču ir arī atgriezeniskā saite.” Pati Kaija nāk no Siguldas un atzīst, ka jau paguvusi iemīlēties Latgalē, kur varot just cilvēku sirsnību. “Un tās skaistās puķu dobes pie mājām! Nometnes programma sastādīta tā, lai arī bērnus iepazīstinātu ar Latgales krāšņumu, kura nav nekur citur.”

Nedēļas laikā nometnes dalībniekiem ieplānota labo darbu stunda Višķu katoļu baznīcā, kur bērni iesaistīties baznīcas uzkopšanā un varēs baudīt skaistās ainavas no baznīcas torņa. Paredzētas arī meistarklases latgalisko tradīciju un prasmju mājā “Ambeļu skreine”, ekskursija uz Velnezeru, Maizes muzeju, Aglonas baziliku un Karaļkalnu. Nedēļas nogalē tiks kopīgi apspriests redzētais un piedzīvotais, notiks kinovakars un balle. Bet svētdien sirsnīga atvadīšanās ar bērnu sagatavotu priekšnesumu.  

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) no  Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Teksts, foto: Inese Minova

“Laimes taure” sauc atgūt spēkus un baudīt klusumu