Starptautiskā nometnē Višķos rod jaunus draugus un iemaņas

Biedrības “Latvijas Mazpulki” projektu vadītāja Rita Lineja pastāstīja, ka šāda veida nometne tiek rīkota jau trešo reizi ar mērķi saglabāt diasporas saikni ar Latviju un stiprināt tās nacionālo identitāti. “Nometnes mērķis ir ārzemēs dzīvojošiem latviešu bērniem saglabāt saikni ar Latviju. Daudzi bērni, kas piedalījušies iepriekšējās nometnēs, brauc atkal, jo te jau ir rasti draugi. Mēs cenšamies ar visām aktivitātēm stiprināt šīs draudzības saites. Manuprāt šī draudzība arī notur bērnus pie Latvijas.”

Iepriekš šādas nometnes rīkotas Cēsu novadā un Vestienē, bet šogad ceļš atvedis uz Latgali ar vēlmi labāk iepazīt šo novadu. Šogad nometnē piedalās arī bērni no Turcijas, Amerikas, Gruzijas, Norvēģijas un Vācijas, kuru ģimenēm ir saikne ar Latviju. “Vecāki cenšas uzturēt bērnos latvisko, kādam tas izdodas labāk, kādam ne tik veiksmīgi, taču viņi priecājas atbraukt ciemos pie radiem Latvijā vai piedalīties šādā nometnē. Skumji dzirdēt ārvalstu bērnus stāstām, ka viņi nejūtas īsti iederīgi nekur, jo, atbraucot uz Latviju, viņi ir ārzemnieki, bet arī ārzemēs viņus par vietējiem neuzskata.”

Nedēļas garumā bērniem ir iespēja piedalīties daudzveidīgās nodarbībās. Jau pirmajās dienās viņi izgatavoja atslēgu piekariņus un apgleznoja maisiņus. Mēs ciemojamies nometnē, kad notiek kulinārijas darbnīca un jau ārpus telpām var sajust kārdinošu smaržu. Krimuldas pagasta pavāres Zelmas Čapus vadībā bērni mācās pagatavot speķa pīrādziņus un smilšu cepumus – riekstiņus un gliemežvāciņus, ko pilda ar iebiezinātu pienu. Pie kāda galdiņa aktīvi rosās četri dažāda vecuma bērni, viens no viņiem, Maksims, šurp ieradies no Amerikas. Puisis jau iepriekš apmeklējis šo nometni citviet un atzīst, ka viņam ļoti patīk Latvijā, kur dzīvo radi un ir iespēja iegūt jaunus draugus. Maksims runā latviski bez akcenta un stāsta, ka piedzimis Amerikā, kurp savulaik pārcēlušies vecāki. Mamma viņam iemācījusi runāt latviski, ģimene tiek runāts arī krieviski. Uz Latviju viņš cenšas doties katru vasaru apciemot radus, bet vēl nav izlēmis, vai vēlas šurp atgriezties pavisam.

“Pi maņi dzelys cīši lobys. A kai pi jiusu?” braši saka Luka Serbiladze, kurš  ir dzimis Gruzijā, bet ik vasaru cenšas atbraukt ciemos pie vecmāmiņas Višķu pagastā. Luka ļoti brīvi runā latviešu un latgaliešu valodā, ko viņam māca mamma. Puisis atzīst, ka viņam ļoti patīk būt Latgalē. Nometnē viņš piedalās pirmo reizi un jau esot ieguvis jaunu draugu. Luka aizrautīgi lipina speķa pīrādziņus un teic, ka šāda pieredze viņam ir pirmo reizi, jo Gruzijā ar mammu galvenokārt cepot pankūkas, taču vecmāmiņa Latgalē protot gatavot dažādus vietējos ēdienus, ar kuriem vienmēr cienā mazdēlu.

Nometnes vadītāja Kaija Brisone stāsta, ka bērniem ļoti patīk praktiski darboties, viņus sajūsmina pašu darba rezultāts. Taču galvenais esot tas, ka bērni no dažādām pilsētām un valstīm sadraudzējas. “Svarīgi ir turēt godā latviešu valodu, valodas nodarbībās caur interaktīvām nodarbībām tiek nostiprinātas valodas zināšanas,” saka Kaija. Būdama pēc izglītības ne tikai pedagoģe, bet arī mediķe, viņa var sniegt bērniem arī medicīnisku palīdzību. “Nometnē ir ļoti svarīga drošība, jo vecāki mums uz nedēļu uztic savus bērnus. Viņus visus iepazīt nav viegls, bet interesants uzdevums. Taču ir arī atgriezeniskā saite.” Pati Kaija nāk no Siguldas un atzīst, ka jau paguvusi iemīlēties Latgalē, kur varot just cilvēku sirsnību. “Un tās skaistās puķu dobes pie mājām! Nometnes programma sastādīta tā, lai arī bērnus iepazīstinātu ar Latgales krāšņumu, kura nav nekur citur.”