Eglaini un Žeimeles pilsētu Lietuvā saista viens uzvārds - Gothards Fridrihs Stenders. Mūsu novadnieks, kas piedzima un līdz 16 gadu vecumam nodzīvoja Lašu mācītājmājā. Un Žeimes luterāņu draudzes mācītājs Stenders, kas no 1753. līdz 1759. gadam kalpoja šajā draudzē. Varbūt tāpēc Stendera muzeju Eglainē un Žeimeles pilsētu Lietuvā saista nopietna sadarbība. Ir aprunāti nopietni sadarbības plāni, kas pakāpeniski tiek arī realizēti. Žeimes folkloras kolektīvs piedalījās Stendera svētkos Eglainē un guva klausītāju un skatītāju neviltotu atzinību. Nesen Stendera muzeja pārstāvji apmeklēja Žeimes pilsētu, lai piedalītos Zinātniskajā konferencē, kas veltīta G.F.Stendera 310.dzimšanas dienai. Konferences atklāšanā 1793. gadā celtajā Žeimes luterāņu baznīcā draudzes mācītājs Juozas Mišeikis savā svētbrīža uzrunā uzsvēra, ka jau vēsturiski ir veidojies, ka līdz 16. gadsimtam pilsētiņa bijusi Livonijas KonfederācijasKurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tāpēc šeit joprojām saglabājušās stipras luterāņu baznīcas tradīcijas un latvieši kā mazākumtautība. Šķiet, ka Ziemeļlietuvā tautība, ticība un valoda nekad nav bijis šķērslis draudzīgai dzīvošanai. Kā savdabīgs muzikālais sveiciens konferences dalībniekiem izskanēja Bauskas folkloras kolektīva “Trejupe” skandētās tautas dziesmas. Konferences turpinājumā klausītāju piepildītajā vietējā muzeja zālē tika piedāvāta ļoti interesanta un daudzpusīga lasījumu tematika gan par Latvijas - Lietuvas pierobežas īpatnībām šodien (Aukse Noreikite, Viļņas universitātes Letonikas centra speciāliste), gan par vēsturiskajām tēmām -Klopmaņu dzimta, Stenders un Žeime (Ernestas Vasiliausks, Klaipēdas Universitātes Baltijas reģiona vēstures un arheoloģijas instituts). Savdabīgu atskatu uz Stendera 300 svinību norisi Sūnākstē pirms 10 gadiem sniedza dzejnieks Jonas Ivanauskas. Mūsu stāstījums par Stenderu kā mūsu novadnieku, izraisīja īpašu uzmanību, jo daudzi fakti, ko mēs sniedzām, lietuviešu klausītājiem bija jaunums. Aizkustinošs bija vecās mācītājmuižas apmeklējums. Simtgadīgajā mājā ar vietējā entuziasta Juoza Grigaļūnasa darbīgajām rokām ir atklāts Vecās tehnikas muzejs un šobrīd šajā muzejā ir atklāta Stendera piemiņas istaba. Varbūt ne tāda, kādu mēs esam pieraduši redzēt. Ar īstajiem vecās muižas sirmajiem baļķiem. Ar veļasmašīnu meistara interpretācijā... Ar eksponātu aplūkošanu īstās petrolejas lampas gaismā... Un patiesu cieņu pret Gothardu Fridrihu Stenderu. Taču vērts atcerēties, ka Stendera grāmatās, kurās mēs šodien ieskatāmies un citējām nav jāmeklē izcilas mākslinieciskas vērtības. Mūsdienu cilvēkus saista šo mazo grāmatiņu kultūrvēsturiskā nozīme. Stendera stāstījuma sirsnīgā naivitāte un tai pašā laikā lielā nopietnība palīdz skaidrāk izjust šos kontrastus, kas šķir mūs no 18 gadsimta un tā šķietami rāmā laika tecējuma. Jo ir vērtīgi pagātni neaizmirst, pagātne ir jāpatur prātā, no tās ir jāmācās, jo tikai skatoties atpakaļ mēs varam būvēt jēdzīgu un cerīgu nākotni. Mūsu nākošais sadarbības projekts ir Maļinovas pagasta bibliotēkas izšūto dvieļu kolekcijas eksponēšana šajā Lietuvas pilsētā. Tie, kas vēl nav paspējuši šo kolekciju aplūkot un novērtēt, to līdz sezonas beigām var izdarīt Stendera muzejā Eglainē.
