Subates pirmais dievnams ir bijis koka ēka Svētā Jura godam, ko cēluši 1576. gadā luterāņiem. Grāfam Zībergam pārejot katoļticībā, arī citi katoļi kļuva drošāki, jo pirms tam luterticīgie muižnieki piespieda katoļus pāriet luterticībā reformācijas laikā. 1677. gadā ar Polijas karaļa Jana III Sobeska lēmumu baznīcu nodeva katoļiem. Šajā gadā Subatē tika nodibināta arī jezuītu misija, bet 1690. gadā dievnamu nodeva jezuītu apkalpošanā, ar ko Subates baznīca kļuva par Ilūkstes baznīcas filiālbaznīcu. Līdzīgi tas notika ar Bebrenes baznīcu. Sākotnēji Subates misija bija pakļauta Daugavpils jezuītu rezidencei. 1691. gadā dievnamam ielika jaunas ērģeles un zvanu, bet 1703. gadā baznīcu vizitēja bīskaps Teodors Volfs fon Līdinghauzens.
1723. gadā jezuīti vecās brūkošās baznīcas vietā uzcēla jaunu koka dievnamu. Taču tā nepastāvēja ilgi un 1763. gadā Ilūkstes jezuītu superiors Tomass Karvackis reizē ar jaunas Ilūkstes baznīcas būvniecību uzcēla jaunu dievnamu arī Subatē. 1773. gadā jezuīti izbeidza savu misiju Subatē, viņu vietā ieradās lazaristi no Ilūkstes.1831. gadā, vecās baznīcas vietā, kas bija būvēta uz senas kapsētas, tika uzcelta tagadējā Subates mūra baznīca. Būvniecības darbus finansēja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs un iesvētīja Svētā Miķeļa Erceņģeļa godam un aizbildniecībai.
Baznīca ir laukakmeņu mūra celtne, būvēta senbazilikas stilā, tā ir 30 metrus gara, 16 metrus plata un 9 metrus augsta ēka bez torņiem un cinkotā skārda jumtu, kas segts 1976. gadā. Dievnamam ir trīs ārdurvis un 14 logi. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs. Dārzā atrodas vienā laikā ar baznīcu būvēts laukakmeņu zvanu tornis ar vārtiem. Tornī ir viens bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa ir 1889. gadā uzstādīts īpatnējs koka krusts. Dievnamā ir vairākas 18. gs. baroka sakrālās koka skulptūras.
Subates draudzes kanoniskās vizitācijas 1930. g. svinību gadījumā
Krusta gājiens Subatē 20. gs. 30. gadi
1934. gada 1. oktobrī avīze “Rīts” (nr. 37) raksta: “Subatē atremontēta katoļu baznīca Subates katoļu baznīca pēdējā laikā bija stipri nolaista. Pagājušā gadā par Subates draudzes prāvestu iecēla enerģisko mācītāju A. Piebalgu, kas nekavējoši stājās pie baznīcas uzpošanas. Viņam bija panākumi. Draudzes locekļi, neskatoties, vai tas ir latvis, leitis vai polis, apvienojās kopējam darbam — savas svētnīcas atjaunošanai, šim kopējam darbam bija panākumi un vakar atjaunotajā baznīcā jau varēja notikt dievkalpojums. Atzīmējams, ka dievkalpojumu Subates atremontēta baznīcā noturēja tikai latviski. Missi noturēja Subates draudzes prāvests Piebalgs, bet sprediķi teica Rubeņu mācītājs Bajārs. Baznīca bija dievlūdzēju pārpildīta.”
Izdevums “Latvijas kareivis”, nr. 221, 1934. gada 2. oktobrī raksta: ”Subates katoļu baznīca Svētdien pēc ilgāka pār traukuma atvēra savas durvis dievlūdzējiem. Baznīca pēdējos gados bija nolaista un tikai šo gad to izdevās atjaunot. Baznīcu» pārbūvējuši draudzes locekļi. Šodien atjaunotajā dievnamā prāvests Piebalgs noturēja svinīgo svēto mesi. Viņam asistēja Rubenes draudzes mācītājs Bajārs. Atzīmējams, ka Subates katoļu baznīcā šodien notika pirmais dievkalpojums, kuru noturēja tikai latviešu valodā, neskatoties uz to, ka draudzes locekļi pārsvarā ir lietavieši un poļi.”
Laikraksts “Pēdējā brīdī”, 1935. gada 18. janvārī raksta: “Vai Subates baznīca ievedīs poļu valodu? Leišu laikraksti ziņo, ka Subates katoļu baznīcā Ilūkstes apriņķī, pēdējo mēnešu laikā ieviesta poļu valoda, sprediķu, evaņģēlija dziesmu u.c. veidā. Agrāk poļu valoda te nav bijusi lietošanā. Šī draudze sastāv no latviešu katoļiem ar daļu ienākušo leišu. Pēdējā prāvesta A. Piebalga laikā ievērota latviešu valoda un pa daļai leišu, bet pēc šī prāvesta aiziešanas pag. gadā sākta praktizēt blakus poļu valoda. Mums ziņo, ka apkārtējās latviešu katoļu draudzēs Rubeņos, Bebrenē, Dvietē, un citur sācies uztraukums, jo baidās, ka arī šeit pamazām var iespiesties poļu valoda.”
"Rīgas Vēstnesis", nr. 43 (1937. gada 28. oktobrī) raksta: “Subatas draudze nedaudzos gados savu stipri nolaisto dievnamu ir savedusi kārtībā. Šeit liela pateicība pienākas prav. A. Piebalgam, kas darbus uzsaka, un tagadējam draudzes vadītājam D. Mūrniekam, kas darbu laimīgi noveda līdz beigām. Vēl nesen te iesvētīja skaisti celto lielo altāri, klātesot dekānam J. Samušam un simtiem ticīgo. Altāris izmaksāja 2000 latu, ko ievāca no draudzes un rīkotiem bazāriem. Draudzes sastāvs nav liels, tomēr samērā aktīvs.”
