No 5. maija, ekspozīcijas darba laikā “Slutišķu vecticībnieku lauku sētā” ir apskatāma izstāde no Naujenes Novadpētniecības muzeja darbarīku kolekcijas “ŠUJMAŠĪNA: KUĢĪTIS, SPOLĪTE, ZOBIŅI, MĒLĪTE…”
Lauku cilvēki Latgalē 19. gadsimta 60. gados vēl ģērbās pēc senajām tradīcijām un zemnieku sievas pašas darināja apģērbus. Slutišķu un tuvākās apkārtnes iedzīvotāju izplatītākā iztikas iegūšanas metode – peļņā iešana un Daugavpils pilsētas tuvums – noteica apģērba attīstības tendences Slutišķu ciemā un sekmēja pilsētas tipa apģērbu parādīšanos. Tā laika fotogrāfijās gandrīz nav redzams tradicionālais ikdienas apģērbs, bet ir plaši pārstāvēta pilsētnieku mode – blūzes, svārki, kleitas. Vīriešiem – uzvalki, vai to elementi. Tērpi tika šūti no rūpnieciski ražotiem audumiem, kuri tika iegādāti vai iemainīti Daugavpilī pret vietējo preci: meža veltēm, Daugavā nozvejotām zivīm vai piena produktiem.
Apģērbus darināja gan lauku sētā, gan pasūtīja pie drēbniekiem [skroderiem, šuvējiem, skraučiem, svačkām]. Parādoties pirmajām šujmašīnām, drēbnieku skaits 1860. – 1880. gados Daugavpilī un apriņķī pieauga vairāk kā 10 reižu. Drēbnieka amats kļuva par perspektīvu un ienesīgu nodarbošanos. Parādījās šūšanas darbnīcas. Kā vēstī preses materiāli, Naujenes pagasta Gribustu ciemā 1908. gadā darbojās šūšanas darbnīca, kurā darināja sieviešu apģērbu. Tur arī tika organizēti šūšanas prasmju apguves kursi. 20. gadsimta 30. gados Naujenē aktīvi darbojās Katoļu Jaunatnes biedrība, kas ar Amatniecības kameras atbalstu rīkoja dažādus kursus – galdnieku, kalēju, mūrnieku, tostarp, arī drēbju šūšanas kursus.
1867. gadā izgudrotājs, mehāniķis un uzņēmējs Īzaks Zingers [1811 – 1875] sāka pārdot un vēlāk arī ražot šujmašīnas Eiropā, aizsākot “Zinger” zīmola globālo izplatību. Šujmašīnas tika ražotas dažādās valstīs. Lielākās rūpnīcas atradās Elizabetportā Ņūdžersijā [ASV] un Claidebenkā [Skotijā].
1900. gadā kompānija “Zinger” nopirka zemes gabalu Podoļskā un atvēra pirmo rūpnīcu Krievijas Impērijā. Šajā rūpnīcā ražotas divas senākās [1908, 1911] izstādē apskatāmās rokas šujmašīnas “Zinger”. 1917. gadā uzņēmums “Zinger” iznomāja rūpnīcu Pagaidu valdībai, kura to pēc gada nacionalizēja. Rūpnīca vairākas reizes tika pārdēvēta: tresta “Gosšvejmašina” Podoļskas rūpnīca [Подольский завод треста “Госшвеймашина”,1924], Podoļskas mehāniskā rūpnīca [Подольский механический завод (ПМЗ), 1931], pēc tam par M. I. Kaļiņina vārdā nosaukto šujmašīnu rūpnīcu [Завод швейных машин имени Калинина (ЗиК)]. Izstādē ir plaši pārstāvētas gan rokas, gan kājminamās šujmašīnas, kas ražotas Podoļskā līdz pat 1970. gadu beigām.
Izstādē ir pārstāvētas arī Vācijā un Skotijā ražotās šujmašīnas: rokas šujmašīna “Naumann” ražota 20. gadsimta 30.- 40. gados “Seidel & Naumann” kompānijā Drēzdenē, rokas šujmašīna “Veritas Zickzack 8014/2” ražotaap1960. – 1970. gadiem kompānijā “VEB Nähmaschinenwerk” Vitenbergā [Vācijas Demokrātiskā Republika], divas rokas šujmašīnas “Singer” ražotas 1908/09 un 1925. gadā “Singer Manufacturing Company” Klaidbenkā.
Visas izstādē apskatāmas šujmašīnas lietojuši vietējie meistari Naujenes, Biķernieku un Višķu pagastā.
Informāciju sagatavoja: Naujenes Novadpētniecības muzejs, tel. +37165471321
