Sventes 160 gadu jubileja izskanēja baroka stilā

AKTUĀLI

10. augustā Sventes pagastu piepildīja neierasti skati un mūzika: cēli pastaigājās dāmas un kungi seno laiku tērpos, skanēja baroka mūzika, pagātnes elpa mijās ar mūsdienām, uz mirkli apstājās laiks, valdīja harmonija un nesteidzība. Sventes muižas parkā tika svinēti Dārza svētki, suminot pagastu tā 160. gadadienā.

1864. gadā tika nodibināta Sventes pagasta pašvaldība. Sākotnēji tā atradās muižas bijušajā krogā, pēc pieciem gadiem pārcēlās uz pagastmāju Sventē. Mainījās laiki, mainījās varas, pāri gāja pirmais un otrais pasaules karš, veidojās kolhozi, sovhozs “Daugava”. 1950. gadā Sventes ciema padomi iekļāva Ilūkstes rajonā, 13 gadus vēlāk reformas rezultātā Sventi pievienoja Daugavpils rajonam. No 1986. gada līdz pat šodienai par pagasta priekšsēdētāju strādā Brigita Vasiļevska. 2021. gadā Svente iekļauta Augšdaugavas novadā, bet no šā gada 1. jūnija darbojas Sventes apvienības pārvalde, kurā ietilpst Kalkūnes, Medumu un Sventes pagasts. Tie ir tikai daži no pagātnes notikumiem. Protams, Sventes vārds ir cieši saistīts ar grāfiem Plāteriem-Zībergiem, kuri savulaik saimniekojuši Sventē. Grāfu muižas kungu māja celta 1912. gadā un līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja Plāteru-Zībergu dzimtai, bet pēc muižas atsavināšanas tajā atradās Sventes pamatskola. Atjaunotajā ēkā tagad saimnieko SIA „Jaunsventes muiža”, kas pārvalda viesu namu ar 12 istabām, kas katra atbilst kādam no mēnešiem. Vecajā muižas stallī mūsdienās atrodas Tautas nams, kurā joprojām saglabājušies vecā staļļa balsta stabi. Apkārt muižai ir izveidots parks – ar retu koku sugu stādījumu.

Sventes pagasta apvienības vadītāja Brigita Vasiļevska nedaudz ielūkojās pagasta vēsturē un uzsvēra, ka 160 gadu jubileju svin pirmā pagasta pašpārvalde, bet paša pagasta vēsture ir krietni senāka, Sventes baznīcai šogad ir 224 gadi. “Cilvēki te dzīvojuši vēl pirms mūsu ēras, par ko liecina pieci Sventes pagasta pilskalni. Šajā teritorijā dzīvo brīnišķīgi cilvēki. Mēs dzīvojam ļoti skaistā vietā, mums tepat ir lielākais un dzidrākais novada ezers – Sventes ezers, tepat ir Augšzemes augstienes augstākais punkts – Egļukalns, tepat tek mūsu tautas likteņupe Daugava. Es jūs visus aicinu mīlēt mūsu dabu, novadu, pagastu, censties saglabāt to skaistumu arī nākamajām paaudzēm,” teica pagasta apvienības vadītāja, sveicot ikvienu svētku dalībnieku pagasta skaistajā jubilejā. 

Svētku ietvaros novada iedzīvotājiem un ciemiņiem tika piedāvāts plašs aktivitāšu un pasākumu klāsts: darbojās mājražotāju un amatnieku tirdziņš, krāsu un sajūtu pikniks muižas dīķa krastā, āra lasītava, tējas ceremonija un vīna joga, vēsturisko deju meistarklase, loka šaušana un koka lietu darināšana, piedzīvojumu spēle Sventes iepazīšanai. Apmeklētāji iesaistījās sarunās par kopienas drošību un ļāvās hortenziju dullumam, bērniem un jauniešiem bija iespēja iesaistīties aktivitātēs “Nāc ārā spēlēties!”: minigolfs, kornhols, trepju golfs, galda spēles, prāta mežģi, lielās spēles, sejiņu apgleznošana, piekariņu darbnīca un dārza limonādes namiņa apmeklējums.

Pasākuma viesi varēja iesaistīties muzikālā performancē ar dārza piederumiem, ko vadīja Vairis Nartišs, apmeklēt dievkalpojumu “Dvēseles elpa”, ieklausīties franču baroka meistardarbos un noslēgumā apmeklēt koncertu “160 gadi Sventes sirdī”, kas veltīts Sventes pagasta 160 gadu jubilejai.

Dārza svētkos izskanēja vairāki koncerti:  trombonista Vaira Nartiša atraktīva, muzikāla performance “Pūt un priecājies!”, senās mūzikas koncerts “Franču baroka meistardarbi” (Dārta Liepiņa, soprāns, Ansis Bētiņš, tenors, Vita Rozēna-Gaļicka, traversflauta, Agnese Kanniņa, baroka vijole, Māra Botmane, baroka čells, Ieva Saliete, klavesīns, “Latvijas koncerti”), koncerts “160 gadi Sventes sirdī”, kas veltīts Sventes pagasta 160. gadu jubilejai. Koncertā piedalījās Augšdaugavas novada Kultūras centra “Vārpa” jauktais koris “Latgale” (vadītāja Anita Zarāne), Sventes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ezerzvani” (vadītāja Oksana Petaško), Ilūkstes Kultūras un mākslas centra senioru deju kolektīvs “Ozolzīles” (vadītāja Sandra Stašāne), dziedāja Patrīcija Petaško.
Sventes Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā notika dievkalpojums, kuru ar savu klātbūtni un skanīgajām balsīm papildināja jauktais koris “Latgale”.
Par pagātnes noskaņu pasākuma laikā un vēsturisko deju apgūšanu rūpējās Tabores pagasta vēsturisko deju kopa “Senlaiku motīvi” un Laucesas pagasta vēsturisko deju kolektīvs (vadītāja Jeļena Posternaka). Tāpat arī biedrības “Atmiņu lāde” un “Daugavpils vēsturiskās rekonstrukcijas klubs” apmeklētājiem ļāva sajust pagātnes elpu, nodrošinot īpašas fotozonas, aksesuārus, vēsturisko tējas gatavošanu patvārī un, protams, pārsteidzot viesus ar signāllielgabala šāvieniem pirms nozīmīgiem notikumiem Dārza svētku laikā.
“Nesteidzības rituālus” sajust svētkos piedāvāja Augšdaugavas novada biedrība “Lai sapņi piepildās” sadarbībā ar Sventes pagasta bibliotēku. Apmeklētāji ļāvās krāsām un sajūtām piknika laikā, iepazina apzinātas tējas baudīšanas ceremoniju, vīna jogu, meklēja klusas atbildes grāmatās. Tāpat biedrība piedāvāja arī aktivitātes “Laiks vīriem”, kuru laikā katrs varēja izmēģināt roku loka šaušanā, koka lietu darināšanā kopā ar Vari Vilcānu un pārliecināties par savu attapību, izveicību piedzīvojumu spēlē “Sventes parka mistērija”, meklējot slēpni.
Biedrība “RAXTU SĒTA” Sventes muižas parkā radīja noskaņu vietu “Hortenziju dullumā!”, kur katrs varēja baudīt parka nesteidzību.
Partnerība “Kaimiņi” apmeklētājus iesaistīja sarunās par kopienas drošību, piedāvājot arī gardumus no Mežvīnu Tējas namiņa.
Sejiņu apgleznošanu bērniem  un piekariņu darbnīcu nodrošināja novada jaunieši.

Nominācijā “Privātmājas” pateicības un balvas tika pasniegtas:

  • par piemājas dārzu labiekārtošanu: Marinai Paukštei, Vilhelminai Forsjukai, Marijai Sokolovai, Ingrīdai Cirsei, Tatjanai Meinertei, Pjotram Anisjko, Vitālijam Smilginam, Elvīrai Tjasto, Helēnai Pilacei, Janīnai Ignatovičai, Marikai Jagovkinai;
  • par atpūtas vietas ierīkošanu - Oksanai Maculevičai;
  • par košumkrūmu daudzveidību savā īpašumā  - Gaļinai Turinai;
  • par privātmājas teritorijas noformējumu un atbalstu pagasta pasākumos - Ingai Petrovičai;

Nominācijā “Daudzdzīvokļu mājas” pateicības un balvas tika pasniegtas:

  • par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijas uzturēšanu: Leokādijai Sveikatei, Taisijai Gužvai, Inārai Surmovičai;
  • par pagalma labiekārtošanu - Anatolijam Kurilovam;
  • par kopīgi ieguldīto darbu mājas teritorijas noformēšanā - Alejas ielas 4 1.kāpņu telpas iedzīvotājiem;
  • par krāšņu balkona noformējumu: Svetlanai Meinartei, Kristīnei Gulbinskai, Ilzei Drozdovskai, Inai Meinartei.

Par ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā un pagasta labklājības veicināšanā pateicības tika pasniegtas Aināram Jonānam, Andrim Jonānam, Denisam Drozdovskim, Žanim Kukulim; par lavandu dārza ierīkošanu un pagasta atpazīstamības veicināšanu - Signijai Zizlānei; par veiksmīgu ražošanas attīstību un pagasta atpazīstamības veicināšanu - SIA “EKA PAIPALAS”.

Sventes pagasta interešu grupa “Sventes pērlītes” svētku laikā rūpējās par katra apmeklētāja labsajūtu, piedāvājot veldzēt slāpes Dārza limonādes namiņā.
Dārza svētku eleganto noformējuma nianšu autore un īstenotāja - Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes galvenā māksliniece Olga Gžibovska.
Viesus sagaidīja, kā arī pasākumu vadīja harizmātiskā grāfiene ar grāfu Oksana un Viktors Petaško. Ciemiņus sagaidīja arī deju kolektīva “Ezerzvani” dalībnieki. Par dalībnieku vizuālo tēlu rūpējās biedrības “Atmiņu lāde” vadītāja Irēna Voitāne.
Dārza svētki Sventē izskanēja, lai jau atkal satiktos nākamajos svētkos!

Pasākums tapa, sadarbojoties Augšdaugavas novada pašvaldībai, Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldei, Augšdaugavas novada Kultūras centram “Vārpa”, Sventes apvienības pārvaldei, Sventes pagasta Tautas namam, Sventes pagasta bibliotēkai, Partnerībai “Kaimiņi”, Sventes muižai, biedrībai “Lai sapņi piepildās”, biedrībai “RAXTU SĒTA”, Sventes lavandām, tirdzniecības centram “Ditton nams”, viesnīcai “Latgola” un vietējai Sventes pagasta kopienai.

Teksts, foto: Inese Minova

Jaunieši sēliskās identitātes meklējumos