Sventes skola tika atklāta 1921. gadā kā Sventes valsts sešgadīga pamatskola. Sākumā tajā mācības norisinājās latviešu un poļu valodās. Tanī laikā par skolas telpām kalpoja Sventes muiža, bet jaunā ēka tika atvērta 1976. mācību gadam sākoties. Kopš tā brīža skolai ir piešķirts vidusskolas statuss. 2008. – 2009. gadā tika veikta skolas rekonstrukcija.
1937. gada laikraksta ”Brīvā zeme”, Nr.40 Sventes pagasta vecākais J. Teteris ziņoja:
”Kulturāli – sabiedriskā laukā rosīgi darbojas Sventes valsts 6-kl. pamatskola, kuŗu šogad apmeklē 320 skolēni. Skolā strādā 12 skolotāji. Skolēniem izsniedz siltas pusdienas; tiem audzēkņiem, kas paliek internātā, vakaros un rītos arī tēju. Skolā ir mazpulks, skautu vienība, Cerības pulciņš, aviācijas pionieru pulciņš un skolēnu kooperatīvs „Palīgs”. Pie skolas pastāv lasāmgalds un noorganizēta papildskola vakara kursu veidā, šogad papildskolu apmeklē 57 klausītāji.”
Savukārt no citiem avotiem ir zināms, ka pirmās Latvijas brīvvalsts laikos par Kārļa Ulmaņa dāvātiem 250 latiem Sventes valsts 6-kl. pamatskola iegādājās piecas bišu saimes. ”Latgales vēstnesis” 1938. gadā (Nr.71) 4. jūlijā ziņo:
”Divas no tām paredzēts nodot skolas mazpulkam, bet pārējās trīs saimes būs par pamatu mācības dravas ierīkošanai pie skolas. Mācības dravu vadīs skolas pārzinis A. Richters, kam biškopība jau pazīstama. Ar mācības dravas ierīkošanu paplašināsies praktiskās nodarbes veidi skolēniem. Labums no tās nāks arī tiem pagasta iedzīvotājiem, kuri līdz šim gan interesējās par biškopību, bet trūkstot labam paraugam un praktiskām zināšanām, dravu ierīkošanu aizvien atliek uz vēlāku laiku. Šogad Sventes valsts pamatskolā tika ierīkota siltumnīca. Saimnieciskā kārtā to būvējot, tika parādīts, ka ar samērā maz līdzekļiem lauku apstākļos var ierīkot siltumnīcas. Ar lielu interesi skolēni sekoja praktiskiem darbiem siltumnīcā un vēl lielāks bija to prieks, kad skolas kopgaldā parādījās pirmie siltumnīcā audzētie redīsi, salāti un citi dārzaugi. Turpmāk šo gardumu būs vēl vairāk, kas kopā ar saldo medu padarīs dažādību ziņā bagātāku skolas kopgaldu. Skolas apkārtnes izdaiļošanai pavasarī daudz darīts: stādīti kociņi, košuma krūmi, puķes, u.c. Viss tas liecina gribu pašdarbības ceļā darīt daiļu sava skolas ap kārtni un ar praktiskā darba palīdzību audzināt jaunatni tuvāki darbam un lauku dzīvei.”
Sventes valsts pamatskolas mazpulks, kuru vadīja skolotājs Ed. Zaļums un kurā bija 53 dalībnieki, ar lielu darba mīlestību veica savus pienākumus. Mazpulka dalībnieki rosīgi piedalījās visos vērtīgākos pasākumos: spodrības nedēļas sarīkošanā, meža dienās, dažādās svinībās. Mazpulka rīcībā bija divas bišu dravas. Kopšanai un audzēšanai mazpulks pat iegādājās trīs pārus tīrasiņu sugas pelēkās Tulūzas zosis.
Mazpulks audzēja arī galda bietes, dažādas vasaras kviešu šķirnes un pļavas auzenes. Skolas apkārtnes izdaiļošanai tolaik audzēja arī puķes. Meitenes darbojās ar aužamām stellēm, savukārt zēni praktizējās šaušanā ar mazkalibra šauteni. Par to vēsta ”Latgales vēstnesis” savā 1939. gada 19. aprīļa numurā.
Jauno Sventes skolas ēku uzcēla līdz 1976. mācību gada sākumam. Tolaik tā atradās sovhoza ”Daugava” centrā. Ēka bija republikā pirmā, kas uzcelta pēc jauna, tipveida projekta. Projekta autors ir Rīgas arhitekts Vitālijs Fjodorovs. Skolas ēku ar 660 vietām būvēja Daugavpils vispārējās celtniecības tresta 3. celtniecības pārvaldes kolektīvs. Par to 1976. gada 2. septembrī ziņo ”Avangards” (nr.105).
Pagaidām ir zināms, ka Sventes vidusskolas apaļās jubilejas svinības ieplānotas uz š.g. rudeni. Tomēr aicinām sekot līdzi notikumu gaitai valstī un cerēsim, ka līdz tam laikam pandēmijas būs beigušās, un šis notikums nepaies ”attālināti”, bet gan klātienē.
