Tabores pagastā virkne jautājumu un ierosinājumu nāca no senioru puses
06.03.2017
AKTUĀLI
Tabores pagastā, klātesot vietējiem iedzīvotājiem, lielākajiem zemniekiem un uzņēmējiem, kā arī Daugavpils novada domes vadībai un deputātiem, norisinājās ikgadējā sapulce. Tabores pagasta iedzīvotāju skaits uz šī gada 1. janvāri ir 877, pēc demogrāfiskajiem rādītājiem 2016. gadā piedzima 4 bērni, nomira 15 iedzīvotāji un laulībā stājās – 6 pāri. Pārvaldes vadītāja Vija Pļaskota ar gandarījumu nosauca tos cilvēkus, kas ieguva augstu sava darba vērtējumu arī novada mērogā. Tie ir pārvaldes lietvede Irina Jazvica, jaunais zemnieks Aleksejs Mihejevs, sociālā darbiniece Svetlana Janušķeviča, sporta darba organizators Pjotrs Vasiļjevs u.c.
Neskatoties uz to, ka ar 2016. gada 1. septembri tika slēgta Tabores pamatskola, gandrīz simtprocentīgi bērni ir aizgājuši mācīties uz Laucesas pamatskolu. Veiksmīgi tiek nodrošināti arī šo skolēnu pārvadājumi.
Pagastā ir sešas daudzdzīvokļu mājas, no kurām trīs atrodas apsaimniekošanā un pārvaldīšanā. Apsaimniekošanas maksa pārsvarā tiek izlietota māju sanitārai apkopšanai un teritorijas sakārtošanai. Savukārt dzīvojamās mājās Ozolu ielā 2C, Cibuļovkas ielā 4 un Lasenbergas ielā 5, līdzekļi galvenokārt nonāk uzkrājumu fondā un no tiem tiek veikti dažādi remontdarbi. Tā, piemēram, Ozolu ielā 2C par uzkrātajiem līdzekļiem veikta logu nomaiņa, divās citās – notekcauruļu un ūdens sistēmas cauruļu nomaiņa.
Vija Pļaskota informēja, ka pagastā atrodas brīvie dzīvokļi, kas pakāpeniski tiek remontēti, lai būtu piemēroti dzīvošanai. Pērnajā gadā veikti remontdarbi un uzcelts malkas šķūnis un āra tualete pašvaldībai piederošā dzīvoklī Lasenberga ielā 7-2, kas paredzēts palīdzības sniegšanai un tajā dzīvo vienai no pagasta daudzbērnu ģimenēm. Līdzīgā kārtā tika veikta apkures rekonstrukcija pašvaldībai piederošā dzīvoklī Cibuļovka 4-11. Šogad šo dzīvokli paredzēts pilnībā izremontēt. Tāpat uzcelts malkas šķūnis pašvaldībai piederošajam dzīvoklim Cibuļovka ielā 2 un uzcelta āra nojume Komunālās saimniecības vajadzībām.
Zālē izskanēja jautājums, vai līdzīgi nevarētu palīdzēt atremontēt arī privātmājas, kuras iedzīvotāji par savu naudu atremontēt nevar. Vija Pļaskota atbildēja, ka pēc likuma pagasta pārvalde nevar piešķirt pašvaldības dzīvokli personai vai ģimenei, kas nav piemērots dzīvošanai. “Mēs nevaram, piemēram, piešķirt nepiemērotu dzīvokli daudzbērnu ģimenei, jo saprotam, kādos apstākļos viņiem būtu jādzīvo. Mēs rīkojamies likuma ietvaros. Tieši tāpat daudzdzīvokļu mājā, kurā ir 8 dzīvokļi, iedzīvotājiem tiek piešķirtas sociālās garantijas, viņi tiek nodrošināti ar malku. Šos dzīvokļus viņi apkurina paši. Un, ja gadās, ka mājā iemetas pelējums vai rodas kāda šķirba, cieš visi mājas iedzīvotāji. Skatoties katru situāciju konkrēti, es iestājos par šiem dzīvokļiem. Mēs iestājamies par visu māju kopā, domājot par visiem tās iedzīvotājiem un izlemjam, piemēram, atremontēt jumtu. Tās ir mūsu funkcijas likuma ietvaros, un šādus remontus veicam ar domu, lai būtu labi visiem, nevis tikai kādam konkrētam iedzīvotājam”, tā V. Pļaskota.
Kopš 2015. gada Tabores pagastā par atkritumu izvešanu gādā atkritumu apsaimniekošanas operators “CLEAN R”, ar šo operatoru noslēgts 161 līgums.
2016. gadā sociālajos pabalstos izmaksāti 6 614 eiro. Lauvas tiesu no tiem sastāda GMI, dzīvokļa pabalsts un izdevumi brīvprātīgo iniciatīvo izpildei. Sumināti arīdzan 13 iedzīvotāji skaistajās 80 un 90 gadu jubilejās.
Galvenie uzdevumi 2017. gadā ir turpināt realizēt saskaņotus un ieplānotus pasākumus, papildināt materiālo bāzi, turpināt rādīt un popularizēt vietējos māksliniekus. Vija Pļaskota atzina, ka sakarā ar pamatskolas slēgšanu, ir izteikts atbilstošas materiāli tehniskās bāzes trūkums, pie ēkas nav apgaismojuma, kā arī nav noteikts ēkas tālākais liktenis. Neskatoties uz esošajām problēmām un trūkumiem, pārvaldes vadītāja aicināja iedzīvotājus aktīvāk piedalīties kultūras dzīvē un apmeklēt pasākumus.
Pie plānotajiem darbiem šogad tika nosaukta pašvaldības ceļa Tabore-Kovaļišķi-Osinovaka tehniskā stāvokļa uzlabošana, pašvaldības ceļa Tabore – Lapsas 1,75 km atjaunošanas 3. posma noslēguma darbi, kā arī tiks meklēta iespēja veikt ceļa Cibuļovka - Kalnaluciņi 150 m gara posma seguma un ceļa Lasenbergas ciemā 500 m gara posma atjaunošanu. Tāpat ieplānoti pašvaldībai piederoša dzīvokļa Cibuļovka ielā 4-11 remontdarbi, ugunsdrošības dīķa tīrīšanas darbi Lasenbergas ciemā, 3 logu un ieejas durvju nomaiņa pašvaldībai piederošajā dzīvoklī Sadnieku ciemā, savukārt Cibuļovkas ciemā – 2 logu un 2 ieejas durvju nomaiņa.
Pēc ceļa “Daugavpils – Skrudaliena” remontdarbiem, daudzi iedzīvotāji ir izteikuši sūdzības par ceļa P66, kas savieno Tabores un Skrudalienas pagastus, slikto stāvokli. Viens ceļa posms ir pašvaldībai piederošs, savukārt viss pārējais atrodas Latvijas valsts ceļu īpašumā.
Vija Pļaskota pastāstīja, ka uz šī ceļa ir uzstādīti iebraukšanas ierobežojumi, taču ceļš joprojām paliek izdangāts un par to uztraucas arī pagasta uzņēmēji, kuriem tas ir vienīgais iebraucamais ceļš. Nepalīdz vairs arī ceļa greiderēšana. Šis jautājums tālāk jārisina ar pārvaldes un “Latvijas Valsts ceļi” starpniecību.
Tabores pagasta iedzīvotāja Albīna Šeškena uzdeva veselu virkni jautājumu. Pirmais no tiem skanēja kā nožēla par Lasenbergas teritorijā izzāģēto koku likteni. Lēmumu, kādēļ šie koki tika izcirsti, paskaidroja pārvaldes vadītāja: “Šie koki tiek nozāģēti tikai pēc publiskās apspriešanas, savukārt, ja koki atrodas avārijas stāvoklī un rada draudus, tie tiek nozāģēti bez publiskās apspriešanas. Katrs koks tiek skatīts atsevišķi. Lielu lomu spēlē, kādā stāvoklī tas atrodas. Visi no nocirstajiem ozoliem bija satrunējuši, tādēļ arī tika lemts tos nocirst. Ozolu un Oktobra ielas posms, gar kurām auga šie koki, ir ļoti šaurs, un mēs nevaram nereaģēt uz iedzīvotāju iesniegumiem ar lūgumu par šādu bīstamu un vecu koku nozāģēšanu. Ļoti tuvu šim ceļa posmam ir dzīvojamās mājas, kuras tie apdraudēja. Nevienu koku, kas iekšā nav satrunējis, mēs nezāģējam”.
Nākamais jautājums tika uzdots par optiskā kabeļa ievilkšanas darbiem un kāpēc ar to viss ir apstājies. Vija Pļaskota atbildēja, ka šāda situācija bija daudzviet Latvijā un kabelis tika vilkts Satiksmes ministrijas īstenotā projekta ietvaros. Taču tagad šis projekts ir apstādināts.
Iedzīvotāja Albīna Šeškena izteica bažas par to, ka pavisam drīz lauku apvidos vairs nebūs liellopu, jo arī presē ir izskanējusi informācija, ka līdz 2020. gadam tie tiks iznīcināti.
Savu viedokli šajā jautājumā izteica deputāts Viktors Kalāns: “Īstenībā tā nav taisnība, jo nevienam zemniekam nevar aizliegt nodarboties ar to, ko viņš dara. Vienkārši bija centieni noteikt ierobežojumus projektos, kas skar ganāmpulka palielināšanu. Taču pēc tam tos apstrīdēja un noteikumi palika iepriekšējie. Varu apgalvot, ka nekādu drastisku izmaiņu šajā jautājumā nebūs”.
Vairāki iedzīvotāji izteicās negatīvi par detoksikācijas palātām un par to, ka to uzturēšanai tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Un izskanēja jautājums, vai nebūtu pareizāk viņiem noteikt kādus sabiedriskos darbus vai cita veida atbildību. Savu atbildi sniedza Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova: “Jautājums par detoksikācijas palātām ir sāpīgs. No vienas puses, arī pret šiem cilvēkiem ir jābūt humānai attieksmei, no otras – es saprotu arī jūs, kā cilvēkus, kas dzīvo un redz šo situāciju no sava saktu punkta. Par vienu novada iedzīvotāju, kas nonāk detoksikācijas palātā, pašvaldība samaksā 39,28 eiro. Ziemas mēnešos mums par klientiem sanāk samaksāt ap pusotru tūkstoti eiro. To skaitā ir arī Tabores pagasta iedzīvotāji. Pusi no šiem līdzekļiem atgriež valsts. Ir vērts padomāt par to, lai novadā tiktu pieņemti Saistošie noteikumi, kas noteiktu, ka no šī cilvēka kaut kādā veidā tiktu atgriezta vai nu kāda šo izlietoto līdzekļu daļa, vai arī noteikti sabiedriskie darbi. Taču šāda veida noteikumiem nav atbalsta no valsts un pašvaldību puses. Varbūt tāpēc, ka, redzot šos klientus, saprotam, ka no viņiem nav ko prasīt. Viņi ir izlaidušies. Katram ir savas domas par sociālajiem darbiniekiem, daudzi domā, ka viņi savus klientus audzina. Taču sociālais darbinieks ir tas cilvēks, kas pasaka priekšā un pieprasa. Tāpēc mēs jau tagad esam sākuši domāt par to, kā izdarīt un parādīt šiem cilvēkiem, lai viņi saprot, ka par katru rīcību ir jāatbild. Es domāju, ka mums tas jau izdodas un izdosies arī turpmāk”.
Tika uzdots jautājums arī par pašvaldības atbalstu pacientu iemaksas apmaksai Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Vai tiem pensionāriem, kas tomēr neizvēlas ārstēties slimnīcā, varētu apmaksāt, piemēram, ceļu līdz pilsētai to pašu medikamentu iegādei vai vizītei pie ārsta?
Anna Jegorova: “Šis jautājums ir aktuāls ne vien Taborē, bet arī citos pagastos. Ja nodrošināt šādu bezmaksas braukšanu, tad tas jādara visos pagastos. Mums novadā ir 5 300 pensionāri. Braukšanas biļetes cenas novadā svārstās no 2 līdz 4 eiro. 1. un 2. grupas invalīdi brauc par brīvu. Lai apmaksātu šo brīvbraukšanas pakalpojumu pārējiem pensionāriem, būtu nepieciešami 786 000 eiro. Es izteikšu kādu piemēru. Ģimenē ir viens pensionārs, kurš saņem katru mēnesi stabilu pensiju un ir ģimene, kurā ir tēvs, māte un trīs bērni. Laba ģimene, kur neviens no vecākiem nedzer, kuriem nav darba un stabila atalgojuma, bet ir maznodrošinātā statuss. Sakiet, ko man izvēlēties – palīdzēt šai ģimenei vai pensionāram, kurš saņem pensiju? Mēs uzskatām, ka gājām lielu soli uz priekšu, nodrošinot pensionāriem iespēju 5 dienas par brīvu ārstēties stacionārā. Arī vientuļie pensionāri saņem sociālos pabalstus – gan malkas iegādei, gan dzīvokļa pabalstus, 1., 2. un 3. grupas invalīdi arī saņem dzīvokļa pabalstus. Daudz jau tika izdarīts un daudz vēl tiks darīts”.
Seniore Albīna Šeškena lūdza rast iespēju pamatskolas telpās atvēlēt telpu skolas muzejam. Tāpat tika lūgts pašvaldības autobuss bēru viesu pārvadāšanai, ja tāda nepieciešamība rodas.
Vija Pļaskota: “Tā nav mūsu funkcija, un šādus pārvadājumus mēs nodrošināt nevaram. Savu funkciju ietvaros mēs ar šo autobusu veicam skolēnu pārvadājumus. Šoferis nevar aizbraukt bez nepieciešamā dokumenta, bez skolēnu saraksta utt., jo, ja viņu apstādinās Autotransporta inspekcija, viņam draud sods. Mēs šo transportu varam nodrošināt, piemēram, ja ir nepieciešamība cilvēku ar kustību traucējumiem aizgādāt uz slimnīcu vai pansionātu, kā arī sporta un kultūras funkciju nodrošināšanai. Mikroautobusa un katafalka maksas pakalpojumi tiek nodrošināti atsevišķi”.
