Tautas muzikanti ieskandināja pavasari Vabolē

24. aprīlī jau 18. reizi Vabolē notika Tautas muzikantu saiets, kas ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latgales novada muzikantiem. Pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma pandēmijas dēļ Vaboles Kultūras nama zāli atkal piepildīja ermoņiku un akordeona melodijas un muzikantu balsis, skanēja joki un  anekdotes. Pasākumu apmeklēja negaidīti kupls skatītāju pulciņš.

Ceļu uz Vaboli mēroja muzikanti no Augšdaugavas novada, Daugavpils un citiem Latvijas novadiem, kā arī viesi no Lietuvas – vīru folkloras kopa “Čir vyr vyrai”. Pasākumā piedalījās arī Augšdaugavas novada folkloras kopa “Dyrbyni”, “Skaņumājas muzikanti” – Ilmārs Pumpurs un Sandra Lipska no Rīgas, kā arī tautas mūzikas eksperts Oskars Patjanko.

Tautas muzikantu saiets Vabolē jau kļuvis par jauku tradīciju, tā galvenais mērķis ir apzināt un celt godā seno tautas mūzikas instrumentu spēlētpratējus - talantīgos cilvēkus, kuri paši vai no saviem vecākiem iemācījušies spēlēt un savulaik muzicējuši dažādos pasākumos - ballēs, kāzās vai večerinkās.

Šī ir reize, kad vecmeistari beidzot izvelk no skapja savu instrumentu - ermoņiku jeb garmošku vai arī akordeonu, lai ļautos jaunības atmiņām, uzrautu kādu jaunu paša sacerētu meldiņu, uzdziedātu kopā ar citiem.

Tautas muzikantu saieta iniciators un rīkotājs ir mūziķis Artūrs Uškāns. Viņš uzsver, ka pirmajā saietā bija kādi septiņi muzikanti un pāris rindas skatītāju, bet nu pasākums izvērties par īstu vietējo festivālu, muzikanti pavelk cits citu un viņu rindas par laimi neizsīkst, apliecinot, ka tautas mūzika Latgalē joprojām ir dzīva. Lai arī vecmeistari pamazām aiziet aizsaulē, viņu vietā nāk citi, kas mācās no vecajiem mūziķiem vai meklē video pamācības youtobe kanālā, apgūstot dažādu senu tautas instrumentu spēli. Šajā pasākumā izskanēja mūzika latgaliski, latviski un krieviski. Tā ir mūzika, kas senāk Latgalē skanējusi dažādos pasākumos un danču vakaros. Lai arī muzikanti ir dažādas tautības, dažs pat nāk no Krievijas, taču te neesot nekādas politikas, jo muzikanti runā mūzikas valodā. Ikvienam no viņiem aiz muguras lielāka vai mazāka muzikālā dzīves pieredze, daudzi savulaik bijuši pieprasīti kāzu muzikanti, kāds savas ermoņikas tagad ņem rokās vien savam priekam, bet daudzi muzicē joprojām dažādos pasākumos. 

Artūra Uškāna vadītajā meistarklasē muzikanti pastāstīja par savu dzīves pieredzi un izvēlētajām melodijām. Te varēja dzirdēt dažādus dzīvesstāstus un atgadījumus no muzikantu ikdienas. Artūrs atzīst, ka muzikanti ir kā viena kopiena, kur cits citu jau gadiem pazīst, mainās instrumentiem, palīdz tos noskaņot vai labot.

Viens no tautas muzikantu leģendām ir 81 gadu vecais Staņislavs Zabiņako no Līvāniem, kurš restaurējis ne vienu vien instrumentu. Ar mūziku Staņislavs aizraujas kopš bērnības. Onkulis viņam uzdāvinājis vijoli ar vienu stīgu, ko viņš astoņu gadu vecumā čīgājis. Pēckara gados ermoņikas nopirkt nebijis iespējams, tās bijušas divu govju vērtībā. Ap 1948. gadu Staņislavs tomēr ticis pie ermoņikām, pats iemācījies spēlēt. Kaimiņš spēlējis mandolīnu, ar viņu kopā sācis spēlēt večerinkās, būdams vēl bija pusaudzis. “Kā brīvdienas klāt, tā aicina spēlēt večerinkā. Ielej vēl glāzīti samogonkas. No balles tik uz rīta pusi mājās. Par balli maksāja piecus rubļus,” atceras sirmgalvis. Vēlāk jau nopircis bajānu uz nomaksu. Daudzus gadus mūzikai bija metis mieru, dzīvojot pilsētā. Tad atkal atgriezies pie mūzikas, sācis pats arī remontēt instrumentus, pie viņa labot un noskaņot instrumentus brauc muzikanti no malu malām. “Laikam Dievs man devis spējas. Protu mašīnas remontēt, esmu autoelektriķis, virpotājs. Protu strādāt ar rokām. Mājās man ir sava darbnīca,” stāsta Staņislavs. Tautas muzikantu saietā viņš spēlēja uz tatāru ermoņikām, kas līdzinās akordeonam. Nesen uzgājis senas, vērtīgas Petrogradas trīsrindu ermoņikas, kuras pusgadu restaurējis. Sirmgalvis bikli uzrauj meldiņu un atzīst, ka saietā jūtas satraucies publikas priekšā, daudz labāk ermoņikas viņam skanot mājās, kad spēlē paša priekam. Daudz laika tam gan neesot, jo vajag pagūt gan malku saskaldīt, gan dārzu sarakt un pamakšķerēt. Mūziku Staņislavam patīk sacerēt pašam, citreiz sanākot tik smeldzīga melodija, ka pašam asaras acīs sariešas. Staņislavs pārcietis vairākas sirds operācijas un atzīst, ka mūzika viņu glābjot.

Būt par tautas muzikantu nemāca neviena skola. Kādam muzikanti bijuši rados. Antona Savicka vectēvs spēlējis večerinkas Lielajā Liepukalnā. Tēvs pārdevis aunu, lai nopirktu ermoņikas, ar tām no sešu gadu vecuma Antons sācis spēlēt un spēlē joprojām.

Muzikants Genādijs Skubinovs dzimis Krievijā, bet jau no 16 gadu vecuma dzīvo Latvijā. Ermoņikas spēlējis viņa tēvs, bet ar laiku ermoņiku spēli apguvis arī Genādijs.  

Jāzeps Usāns sapņojis spēlēt kopš bērnības, bet instruments bijis dārgs, vecāki nevarēja atļauties, tāpēc atlicis vien uzsist takti uz metāla bļodiņas, ganos ejot. Kādā ballē atļāvies piedurt pirkstu muzikanta akordeonam un juties svētlaimīgs. Spēlēt ermoņikas iemācījies, dienot armijā, vēlāk ticis pie sava akordeona. “Mēs bijām pieci brāļi. Neviens rados nespēlēja, laikam man Dievs devis tādu talantu. Ja būtu gājis mūzikas skolā, būtu kļuvis par īstu muzikantu,” saka sirmgalvis.  

Ar skaļām ovācijām tika uzņemts visvecākais saieta dalībnieks – 92 gadus vecais Leontīns Dailis Bērziņš. Viņš muzicē jau no sešu gadu vecuma. Visu jaunību spēlējis večerinkās, paša ģimenē nav bijis neviena muzikanta. Tēvs savulaik nopircis mandolīnu, gribējis iemācīties spēlēt, taču nācies laist instrumentu lietā, lai glābtu draugu kautiņā, sašķaidījis to gabalos pret uzbrucējiem.

Jēkabpilietis Nikolajs Bogdanovs ir jaunākas paaudzes muzikants. Spēlēt ermoņikas apguvis ar interneta starpniecību, bet no Staņislava Zabiņako iemācījies tās remontēt. Uz saietu Nikolajs atbrauca ar īpašām ermoņikām, kuru iegādei pārdevis mežu.

Muzikantu saietā varēja dzirdēt ne vien daudzveidīgu mūziku, bet arī redzēt dažādus interesantus un neparastus instrumentus. Rīdzinieks Oskars Patjanko, kura ermoņiku spēli var redzēt arī Viestura Kairiša spēlfilmā “Piļsāta pi upis”, bija atvedis līdzi instrumentu sauktu par ieviņām, kuru pētījis, rakstot bakalaura darbu. Lai apgūtu to spēli, licis sludinājumus avīzē, meklējot lietpratējus. Tā viņš smēlies vērtīgu informāciju un pieredzi.

Pasākumā ermoņikas ieskandināja arī “Skaņumājas muzikanti” vadītājs Ilmārs Pumpurs. Viņš pastāstīja, ka jaunībā spēlējis dažādus stīgu instrumentus. Tolaik viņa rokās kāda Talsu muzikanta nonāca Vīnes ermoņikas, kas ilgus gadus stāvēja bēniņos, līdz Ilmārs satika Lietuvas muzikantus, kas iemācīja tās spēlēt un aicināja piedalīties ermoņiku festivālā.

Būt pat tautas muzikantu ir dzīvesveids un liels gods, jo šī ir mūzika, kas aizrauj un liek sirdij iepukstēties straujāk. Pasākuma norise tika iefilmēta Latvijas TV raidījumā "Province".

Teksts, foto: Inese Minova