Līdz ar Augšdaugavas novada izveidošanu Daugavpils un Ilūkstes novada ģerboņi zaudēja oficiālo statusu. Saskaņā ar heraldikas komisijas skaidrojumu pēc administratīvi – teritoriālās reformas izveidotie novadi kā savu simboliku varēja apstiprināt kādu no jau eksistējošiem ģerboņiem, taču Augšdaugavas un Dienvidkurzemes novadam, kā jauniem subjektiem Latvijas kartē, bija nepieciešams izstrādāt pilnīgi jaunu ģerboni. Darbs pie tā sākās 2021. gada beigās, kad tika izsludināta iedzīvotāju aptauja. Tās mērķis bija noskaidrot Augšdaugavas novada galvenās vērtības, kuras varētu attēlot jaunajā ģerbonī.
Kā vienojošo novada vērtību cilvēki minēja Daugavu vai Daugavas lokus, kas tika atzīmēti gandrīz katrā aptaujas atbildē. Bieži vien tika minētas arī Dvietes vīnogas, Stenders, Slutišķi vai Slutišķu sādža, Rainis.
Pēc tirgus izpētes tika uzaicināts mākslinieks, pirms tam izstrādājot detalizētu prasību aprakstu, kādam jāizskatās ģerbonim. Tajā ir iekļauts konceptuāls apraksts jeb tas, ko vēlas redzēt paši iedzīvotāji, kā arī tika noteikta prasība, ka māksliniekam jābūt ar pieredzi vismaz trīs citu pašvaldības ģerboņu izstrādē. Māksliniekam jāizstrādā vismaz trīs ģerboņa koncepcijas virzieni, katram no tiem piedāvājot arī vizuālos risinājumus. Tiek ņemtas vērā arī valsts heraldikas komisijas prasības par ģerboņa izmēriem, formu, krāsu un burtu pielietošanu.
Līdz 1. augustam darba uzdevums tika nosūtīts trim māksliniekiem. Jāsaka, ka šāda veida speciālistu loks Latvijā ir krietni ierobežots. No diviem pieteikumiem tālākai ģerboņa izstrādei tika virzīts Edgars Sims. Pēc Augšdaugavas novada Kultūras pārvaldes vadītājas Ināras Mukānes teiktā, E. Simam ir vērienīga darba pieredze ģerboņu izstrādē, turklāt viņš ir vēsturnieks, kas ir iedziļinājies novada vēsturē un dabas mantojuma izpētē. Māksliniekam arī ir pieredze Sēlijas ģerboņa izstrādē.
Saņemot pozitīvo atzinumu no heraldikas komisijas, novembrī – decembrī, jauno ģerboni jau varētu reģistrēt Kultūras ministrijas reģistrā.
