Ja ir vēlme kaut uz mirkli atgriezties senākos laikos un iejusties gaisotnē, kad Latgalē dzīvoja grāfi Plāteri, jādodas uz Skrindu dzimtas muzeju, kur jūs sagaidīs grāfiene Izabella un vedīs aizraujošā pastaigā pa Vaboles muižas parku. Šajā brīvdabas ekskursijā ir iespēja dzirdēt stāstus par Vaboles muižas kompleksu, muižas parka dabu un dzirdēt leģendas par grāfu Plāteru–Zībergu dzīvi. Savukārt pastaigās izskaņā var pielaikot amatnieces Irēnas Voitānes darinātās cepures 18.-19. gadsimta stilā.
Šādā ekskursijā 4. augustā devās Vaboles vidusskolas bērnu vasaras nometnes “Iegriežam vasaru” dalībnieki. Grāfiene Izabella, kuras lomā iejutās muzeja speciāliste Ilze Ozoliņa, aizrāva jauniešus ar interesantu stāstījumu un piedāvāja vietējo dabu iepazīt atraktīvā veidā, proti, izkrāsot parkā atrodamo vaboļu zīmējumus. Daudzi dzirdētie fakti bērnos radīja izbrīnu, piemēram, kā tajos laikos varēja sazināties bez interneta.
Pirmais zināmais Vaboles īpašnieks ir 1690. gadā dūmu nodokļu maksātāju sarakstā minētais pans Mikolajs Zardens. 18. gadsimtā Vabole, tāpat kā tuvākās apkārtnes zemes (Līksna, Ķirupe, Nīcgale, Kalupe) nonāca vācu baronu Zībergu no Vestfālenes īpašumā. Vēlāk plašie Plāteru-Zībergu īpašumi tika sadalīti starp vairākiem mantiniekiem. Vabole, Līksna, Ķirupe, Nīcgale un Auseja nonāca grāfa Henrika Vaclava Plātera - Zīberga (1811-1903) un Adelas Kelleres (1817-1885) īpašumā. 19. gadsimta otrajā pusē Vaboles muiža tika nodota viņu piektajam dēlam Teofilam Staņislavam Plāteram-Zībergam (1862-1917), kas faktiski uzskatāms par pēdējo Vaboles muižas īpašnieku.
Izejot pastaigu taku, var redzēt pāris ēkas, kas saglabājušās no grāfu laikiem. Muižas komplekss stipri cieta Pirmā pasaules kara laikā.Saglabājusies muižas klēts ēka, malkas šķūnītis, 1896. gadā celtā pārvaldnieka māja, daļa no diviem ledus pagrabiem un 1902. gadā celtais stallis. Kungu māja tika nopostīta kara laika, bet uz tās pamatiem vēlākos gados tika uzbūvēta skolotāju dzīvokļu māja. Pārvaldnieka mājas koka ēkā savulaik atradās muižas darbinieku veļas mazgātava, kalpotāju dzīvokļi un virtuve, atsevišķa telpa, kurā gatavoja ēst grāfu suņiem un muižas skola – internāts, kurā strādāja pieņemts skolotājs – audzinātājs. Parādes pagalma vietā izveidots sporta un rotaļu laukums. Staļļa ēka 1919. gadā tika pārbūvēta par skolu, kur joprojām darbojas Vaboles vidusskola. Kalpu māja padomju laikā pārveidota par administratīvo ēku, bet šodien tajā atrodas Skrindu dzimtas muzejs – piemiņas vieta pirmajiem tautas atmodas darbiniekiem brāļiem Skrindām.
Senatnes elpa joprojām jūtama 19. gadsimta vidū angļu ainavu parka stilā veidotajā muižas parkā, kur atrodama 21 koku un krūmu suga – gan vietējās, gan svešzemju. Te ir daudz ošu, ozolu, liepu, vītolu, gobu, melnalkšņu un ievu. Parka lepnums ir Lielais ozols, bet dendroloģisks retums ir Moltkes liepa, kas reti sastopama Latvijas parkos. Daļēji saglabājušās liepu, kļavu un egļu alejas. Pie lapegļu birzs atrodas neliela lauce, kur tiek svinēti Jāņi un citi pasākumi. Pavasarī lauces tālākā malā grezni zied ievas.
Parka ziemeļu daļā atrodas Skrindu dzimtas muzejs, Padomju armijas brāļu kapi, ZR un R daļā vairākas saimniecības un dzīvojamās mājas. Arhitektoniski nozīmīgas būves parka teritorijā nav saglabājušās, taču interesanta ir kāda ēka parka vienā stūrī, kas daļēji būvēta no māla kleķa ķieģeļiem.
Parka centrā atrodas dīķi, kuru gultne, kā vēsta leģenda, grāfu laikos bija izklāta ar ozolu baļķiem. Viss muižas parks ir daudzām leģendām apvīts. Viena no šīm leģendām stāsta par jaunu meiteni no grāfu dzimtas, kura samīlējās vietējā kalpu puisī. Grāfs nav ļāvis ar kalpu precēties, un meitene aiz nelaimīgas mīlestības ielēkusi muižas parka dīķī. Vietējie mēļo, ka dažkārt naktīs pa muižas parku var manīt staigājam nelaimīgo jaunavu.
Gan šo, gan daudzas citas aizraujošas leģendas par grāfu laikiem varēsiet dzirdēt, dodoties pastaigā ar pašu grāfieni Izabellu!
