23. septembrī Daugavpils novada Červonkas pilī norisinājās informatīvs pasākums uzņēmējiem. Tajā bija iespēja gūt koncentrētu informāciju par aktualitātēm dažādos uzņēmējdarbības jautājumos, kurus skaidroja atbildīgie speciālisti.
Pasākumu atklāja Latgales Plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins, kurš informēja klātesošos par jaunumiem ES fondu atbalsta programmās. Par LEADER projektu finansējuma iespējām ziņoja Inga Krekele. Ieskatu Latgales Speciālās ekonomiskās zonas iespējās deva tās pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs. Par ALTUM finansējuma piesaisti informēja Latgales reģiona vadītāja Vita Pučka. Ar aktualitātēm būvniecības procesa organizēšanā iepazīstināja Daugavpils novada domes Būvvaldes vadītāja Nansija Tamane. Viesus uzrunāja arī NVA Daugavpils filiāles vadītāja vietniece Inna Bočarova. Par aktualitātēm likumdošanas jomā izklāstīja Latgales RDVI vecākā inspektore Aļona Kuņko. Uzņēmējiem bija iespēja neformālā gaisotnē tikties ar atbildīgiem speciālistiem, lai pārrunāt aktuālākos jautājumus.
Eiropas Savienības fondu atbalsts ir terminēts laika periodos. Patlaban ir esošā fondu perioda noslēgums (esošais plānošanas periods ilgst no 2014. – 2020. gadam), un informācijas pasākumā uzņēmēji tika iedrošināti izmantot tos līdzekļus, kas vēl ir pieejami, kā arī informēti par gaidāmo plānošanas periodu.
”Apgūšanas laiks ir diezgan elastīgs, jo tiek doti papildus vismaz 2 gadi, kuru laikā ir jāpabeidz tie projekti, kuri jau tika apstiprināti. Šajā gadā tiek izsludinātas pēdējās atlases, un projektu īstenošana varēs turpināties tālāk,” atzīst Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins.
Līdzekļus projektiem piešķir ne tikai valsts, bet arī ES, tādēļ fondu atbalsta programmas tiek balstītas uz analīzi – kādi mērķi ir sasniedzami Eiropas Savienībā? Līdzekļu saņēmējiem klāt nāk arī pienākumi. Mūsdienās aktuālākās prasības ir ietekmes uz vidi samazināšana, energoefektivitāte, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspēja. Uzņēmumiem arvien vairāk jādomā par inovācijām un sadarbību ar pētniecības iestādēm.
Pēc Andra Kucina teiktā finansējums vairāk ir tendēts uz nozarēm, kas rada lielāku pievienoto vērtību: ”Tas ir apstrādes sektors, jo īpaši, ja tas ir balstīts uz sadarbību ar pētniecību. Ja jauns uzņēmējs vēlas uzsākt tirdzniecību ar apaviem, tas nav nopeļams, mums ir tikai prieks par uzņēmējdarbību, bet finansējums tomēr tam nebūs paredzēts.”
Jau no 2007. gada ir pieejams finansējums arī darbinieku apmācībām, kas tika plaši izmantots. Mācības ir pieejamas kā nodarbinātiem, tā arī bezdarbniekiem, lai mainīgajā uzņēmējdarbības vidē, kad visi procesi modernizējas ļoti strauji, cilvēki varētu iegūt zināšanas. Kā atzīst uzņēmējdarbības centra vadītājs, līdzekļus uzņēmēji apguvuši dažādi, bet ir arī nozares, kur varētu cerēt uz lielāku uzņēmēju aktivitāti.
”Ja runājam par lauksaimniekiem, tad viennozīmīgi finansējums ir apgūts atbilstoši plānotajam. Ja runājam par struktūrfondu finansējumu, kur ir inovāciju komponentes, tad var redzēt, ka universitātes aktīvi izmanto pieejamo finansējumu, savukārt uzņēmēji baidās no tā, ka pieteikšanās process ir sarežģīts vai arī trūkst sadarbības partneru, kas palīdzētu īstenot tos projektus,” skaidro Kucins.
Šis laiks uzņēmējiem ir unikāls, jo tiem tiek dota iespēja ietekmēt to, kas būs nākotnē. Patlaban norisinās apspriešanas par nākamo finansēšanas periodu. Tajā īpaši liek akcentu uz lietām, kas no vienas puses interesē pašus uzņēmējus, bet no otras - uz ES piedāvājumu. Tiek veidota abu pušu savstarpējā komunikācija – ES vēlas sasniegt savus mērķus, bet ieklausās arī uzņēmējos, jo bez tā vinnētāji nevar būt ne no vienas puses.
