18. oktobrī Vaboles pagasta bibliotēkā un Skrindu dzimtas muzejā notika pasākumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Bibliotēkā ar Vaboles sākumskolas skolēniem tikās pirmās latgaliešu komiksu grāmatas bērniem “Sunāns breiveibā” autore, Latgaliešu literatūras portāla “Lakuga” redaktore, vēsturniece Laura Melne. Mazajiem lasītājiem bija iespēja iztaujāt rakstnieci, un visvairāk bērnus interesēja, kādi mājdzīvnieki mājās ir pašai Laurai Melnei. Rakstniece pastāstīja, ka viņai vismīļākie ir tieši suņi, kopš bērnības viņai ir bijuši vairāki takšu šķirnes sunīši, arī tagad mājās dzīvo taksis, kas kļuva par komiksa galveno varoni vārdā Sunāns. Vēl viņas saimniecībā tiek audzētas aitas. Laura Melne pastāstīja, ka grāmata tapusi ciešā sadarbībā ar ilustratori Viviannu Maria Stanislavsku. Komiksa bērniem latgaliski "Sunāns breiveibā" galvenais varonis ir suns vārdā Sunāns, kurš saimnieku dzīvesvietas maiņas deļ ir spiests mainīt sev ierasto pilsētas vidi uz Latgales laukiem. Tur viņam būs jāmācās sadzīvot gan ar dabūto brīvību, gan saimniecības sargu līdz šim – kaķi. Grāmata dos iespēju bērniem iepazīties gan ar mūsdienu pilsētas un lauku dzīvi, gan arī mudinās būt drosmīgiem un draudzīgiem savā starpā.
Pašlaik bibliotēka var aplūkot bērnu zīmējumu izstādi “Muns sunāns”, kurai bērni sagatavojuši zīmējumus ar saviem mīļdzīvniekiem.
Muzejā nupat atjaunotajās telpās Vaboles vidusskolas jauniešiem par grāmatu lasīšanas tradīcijām Latgalē pastāstīja literatūrzinātnieks un rakstnieks Valentīns Lukaševičs. “Grāmatas nedeg un ir pašpietiekamas. Kad runāju ar ugunsdzēsējiem, viņi stāsta, ka visa māja izdeg, bet grāmatas praktiski nedeg, ir tikai apdegušas. Ja iemetīsim ceplī grāmatu, tā nekad nesadegs, tikai apkārt apdegs. Grāmata ir pašpietiekama. Visam, kas mums ir telefonos un datoros, ja pazudīs elektrība, mēs vairs klāt netiksim, ja vien mums nebūs kāda saules baterijas vai ūdens dzirnavas, kam pieslēgt savu telefonu un lasīt,” jauniešiem teica Valentīns Lukaševičs. Viņš ielūkojās lasītprasmes vēsturē, pastāstīja par pirmajām izdotajām grāmatām un atzīst, ka latgaliešiem grāmatu bijis daudz. Kopš 1753. gada ir bijuši 400 autori, kas rakstījuši latgaliski, taču visos laikos ir bijuši cilvēki, kas neprata lasīt. Viņš ļāva ieskatīties arī savas ģimenes vēsturē, pastāstot par savu vecmāmiņu, kura lasīt iemācījusies jau brieduma gados un viņas vienīgā lasāmviela bijusi pātaru grāmata, kuru viņa vienmēr lasījusi balsī.
Latviešu valodniece, kultūrvēsturniece, pedagoģe un publiciste Lidija Leikuma pastāstīja par latgaliešu rakstības attīstību un dāvāja muzejam jaunāko Jumavas apgāda izdevumu “Latvijas kultūras vēsture”, kurā veltīta uzmanība arī brāļu Skrindu ieguldījumam. “Esam dabūjuši gatavu, ka pie latviešu literārās valodas pilnvērtīgi gājusi klāt latgaliešu rakstu valoda, pārskats par latgaliešu rakstu avotiem, autoriem un tekstu paraugiem,” teica valodniece un pateicās Skrindu muzejam par uzticēšanos un sadarbību.
Pasākumā muzicēja Augšdaugavas novada kultūras centra “Vārpa” folkloras kopa Dyrbuni” un soliste un dziesmu autore Brigita Madelāne, kura pasākumam bija sarūpējusi arī ļoti gardas pašas ceptās plātsmaizes.
