Kurš dodas nakts pārgājienā tādā tumšā un drēgnā laikā? Mēs – 7.klase! Ne visi bija drosmīgi, divi skolēni mums līdzi nedevās. Plkst.21.00 pulcējāmies pie skolas. Sākām savu ceļu ar Dzīvnieku spēli, kur vienlaicīgi viens otram uzdodot jautājumus, bija jāuzmin pie muguras piestiprinātais dzīvnieks. Pēc tam pārrunājām, vai dzīvnieka īpašības arī katram piemīt? Ceļu turpinājām ar lukturīšiem un nonācām pie spēka ozola. Gājām pie ozola 10 soļus un katrs teica spēkavārdus sev – kaut ko labu, pozitīvu un vērtīgu par sevi. Turpinājām ceļu līdz krustojumam, pa kuru pārvietoties vajadzēja īpašā veidā – lecot uz vienas kājas, atmuguriski utt. Tālāk ceļš(neceļš) virzījās pa pļavām – tas ir, tas nebija ceļš, bet pārvietošanās virziens. Visa pārgājiena laikā skolēni vēl veica šādus uzdevumus: meklēja objektus ar izlozētajiem alfabēta burtiem, sacerēja skeču pēc izlozētā ierosinātājteikuma, salika teikumu no izbirušajiem vārdiem, spēlēja klusos telefonus, pārvietoja viens otram priekšmetu amizantos veidos utt. Pārgājiens bija laiks, kad varēja izskrieties, izkliegties, izsmieties, uzkāpt uz siena ruļliem, izšūpoties šūpolēs. Apli noslēdzām pie ugunskura, kur zēni to apņēmīgi iekurināja. Sildījāmies pie ugunskura, cepām desiņas un maizi. Noslēgumā, pirms vēl mammas un tēti ieradās pakaļ, paspējām uzspēlēt Mēmo šovu.
Ticiet, vai ne, bet trīs stundas paskrēja nemanot. Mājās devāmies pusnaktī – 24.00.
