Brīdis, kad dienas kļūst garākas un āra jūtama pavasara tuvošanās, kalupieši svinēja Aizgavēni - 7 nedēļas pirms Lieldienām. Uz kopīgu vakarēšanu sveču gaismā, tika aicinātas izstādes “Sveces un svečturi skaistumam un dvēselei” dalībnieces.
Pasākuma laikā ieklausījāmies Genovefas Mukānes, Lūcijas Kolosovskas, Regīnas Baikas un Ināras Ūbeles stāstos par svečturiem un to pielietojumu dažādiem dzīves gadījumiem. Ievērojot Aizgavēņa tradīcijas, atcerējāmies un priecājāmies par paveiktajiem darbiem, kaldinājām jaunus plānus. Katram viesim bija iespēja palielīties ar sevi, un novēlēt kaimiņam paveikt visu iecerēto!
Ticējumi vēsta, ka Aizgavēnī daudz un bagātīgi jāēd. Svinībās galdā tika celts cūkas šņukurs ar ausīm, kas simbolizē modrību, grūdenis, zirņi, sieri, konfektes, cepumi un tēja. Mielojoties, minējām mīklas un ieklausījāmies ticējumos. Vakara noskaņu ar dziesmām radīja folkloras kopa ”Kolupka” un vīru vokālais ansamblis “Čvartaks”, bet spēlēs un rotaļās visus klātesošos iesaistīja Ansis Ataols Bērziņš, Inese Sauša un Kalupes pamatskolas mazpulcēni.
Aizgavēnis – tā ir pēdējā diena, kad varēja iet ķekatās. Maskotie tēli (Andrejs Kaluga un Vera Kukle) - vīrietis pārģērbies par sievieti, sieviete par vīrieti, ieradās pasākumā, lai simbolizētu mājas svētību, veselību, aizsardzību un nodrošinātu auglību, aizdzītu visu slikto un ļauno, bet “Garā sieva” jeb lielā māte (Zane Kuriga)-simbolizēja mītisku garu pasaules būtni, kas savieno garu pasauli ar realitāti.
Blakus telpā bija iekārtota sveču liešanas darbnīca, ko vadīja Anna un Inese Melnes. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja pašiem izliet un noformēt dabiskās vaska sveces. Sveču liešanas radošā aktivitāte kalupiešiem bija jauns kopā būšanas un laika pavadīšanas brīdis. Katrs mājas devās ar paštaisītu vaska svecīti. Paldies darbnīcas vadītājām Annai un Inesei par atbalstu pasākuma organizēšanā!
Informāciju apkopoja Kalupes pagasta kultūras darba vadītāja Inita Ivdra
