Valentīna Gadzāne: “Esmu laimīga, ka man ir tāds kolektīvs!”
07.07.2023
AKTUĀLI
7. jūlijā bija pēdējā Demenes pagasta pārvaldes vadītājas Valentīnas Gadzānes darba diena, pirms aiziešanas pensijā. Darbam pagastā veltīts vesels mūžs. Viņas darba gaitas iesākās tālajā 1971. gada 11. jūlijā Vaboles pagastā - pirmais darbs bija Matrosova vārdā nosauktajā kolhozā. Gadu vēlāk dzīves gaitas noveda uz Kumbuļiem, un Demenes apkaimē faktiski tika nostrādāts līdz šai vasarai. “Demenes sovhozā es iesāku strādāt par galveno ekonomisti. 1989. gada septembrī uzsāku darboties tautas deputātu padomē,” atminas V. Gadzāne. 1994. gadā viņa diemžēl nevarēja piedalīties vēlēšanās, jo bija nepieciešams iziet naturalizācijas procesu, kas gadu vēlāk tika izdarīts. Trīs gadus Daugavpils rajona padomē Valentīna strādājusi par finansisti, līdz 1997. gadā tika ievēlēta Demenes deputātu padomē kā padomes priekšsēdētāja. Pagasta pārvaldes vadītājas pienākumus V. Gadzāne pilda kopš 2009. gada.
Dzimtā puse Demenes pārvaldniecei ir Valkas novadā. Viņas vecākus savulaik pārcēla strādāt uz Sventi, līdz ar ko mācības Valentīna iesāka Sventes astoņgadīgajā skolā, bet vidusskolu pabeidza Daugavpilī. Vēlāk tika izvēlēts mācīties Zaļenieku tehnikumā, pēc kura absolvēšanas Valentīna tika nozīmēta uz jau minēto kolhozu Vaboles pagastā. “Strādājot sovhozā “Uzvara”, pabeidzu Lauksaimniecības akadēmiju, kur tika iegūts ekonomista – organizatora diploms, bet vēlāk arī Baltkrievu institūtu Daugavpilī (tagad Baltijas Starptautiskā Akadēmija), iegūstot jurista specialitāti,” min pārvaldniece.
Darbs pagastā – komandas darbs
Darbs pagastā ir viegls tikai tad, ja ir laba komanda – tā par savam gaitām pagasta pārvaldnieces lomā teic V. Gadzāne. Kolektīvam pagasta pārvaldē ir jābūt vienotam mērķim, labām attiecībām ar iedzīvotājiem, kuru labā arī tiek strādāts. “Ja komandas nav, tad darbs būtu nesamērojami sarežģītāks. Esmu laimīga, ka man ir tāds kolektīvs.” Par svarīgu aspektu viņa sauca arī sapratni par esošajām problēmām no augstākas vadības puses, proti, deputātiem, jo ļoti daudzus jautājumus pagasta pārvalde nevarētu atrisināt patstāvīgi.
Agrākos gados darbu pagasta pārvaldē Valentīna raksturo kā interesanti - sarežģītu, jo jautājumi, kuru nācās risināt bija pavisam savādāki: “Vēl padomju laikos Demenē nebija ne komunālā dienesta, ne lielas daļas manu kolēģu – palīgu. Biju tikai es, bibliotekāre un sekretāre. Vajadzēja iet pie sovhoza vadītāja un lūgt palīdzību kādos jautājumos. Tiesa gan, no viņa puses vienmēr bija atbalsts.” Viņa atceras arī laiku, kad valstī dalīja talonus – 31. decembrī bija nepieciešams likt zīmogus, lai jau 1. janvārī cilvēki varētu tos saņemt, jo pirmā gada diena nebija brīvdiena. Tika piedzīvoti arī laiki, kad nebija naudas, līdz ar ko arī algu nevarēja
izmaksāt laikus, bet pamazām ar visām problēmām tika galā. “Bija periods, kad cilvēki nāca pagastā risināt zemes jautājumus, jo notika zemes reforma. Lēmumus pieņēmām sakaņā ar toreizējo likumu, bet protams neiztika bez sūdzībām, jo vienam tika vairāk, bet otram mazāk zemes. Bija sarežģīti, jo īpaši pirmie gadi, bet to visu nācās pārdzīvot. Cilvēki raudāja.” Pēc V. Gadzānes teiktā, mūsdienās cilvēki ir aizņemti ar citām problēmām. Demenes pagastā izteikta lieta ir servitūta ceļi, ūdens resursu pareiza izmantošana – licences, motorlaivu radītās problēmas. Arī darba organizācija ar laiku mainījās, piemēram, pagasta pārvaldes ēkā patlaban strādā desmit darbinieki, no kuriem tikai trīs ir pagasta darbinieki, bet pārējie skaitās pie Augšdaugavas novada centrālās administrācijas, bet, kuri palīdz risināt jautājumus uz vietas. “Ļoti cieši strādājam ar sociālajiem darbiniekiem. Palīdzam vissarežgītākajās situācijās, piemēram, vienai meitenei sociālie darbinieki palīdzēja nopirkt dzīvokli Demenē. Nav tā, ka atsakām citu struktūru darbiniekiem. Cieša sadarbība notiek arī ar Bāriņtiesu, zemes lietu speciālistiem un citiem speciālistiem,” skaidro pārvaldniece.
Savieno ciltskokus
Pēdējā laikā paradījās tendence meklēt savus senčus vai radiniekus. Kā teic Valentīna, šogad jau bija trīs tādi lūgumi, kad cilvēki prasīja atrast kapos apglabāto mirušo kapavietas vai sameklēt dzīvos radiniekus: “Atradām un palīdzējām visiem. Vienai sievietei, kura dzīvo Izraēlā, radi vēl 19. gadsimtā bija no Baltkrievijas teritorijas pārcēlušies Latvijā. Viņa veidojusi ciltskoku un meklējusi savus radiniekus, kurus arī sameklējām šeit pat. Patīkami pārsteidz, ka tagad pamazām atjauno un sakopj Briģenes muižu, kopā ar parku. Senā īpašnieka Mihailova, kurš bija izsūtīts kopā ar septiņiem bērniem, mazmazbērns atjauno savas dzimtas vietu. Tas nozīmē, ka cilvēki atceras par savu seņču vietu un kopj to.”
Pagasta pārvaldnieka mūžā gadās arī pavisam neparasti atgadījumi. Kā stāsta V. Gadzāne, 1997. gadā pagastā tika saņemta vēstule, ka Demenes pagastā, netālu no Lietuvas robežas desmit mājas tiks atslēgtas no elektrības. Sakot pētīt situāciju, izrādījās, ka patiešām tās desmit mājas bija pieslēgtas Lietuvas dzelzceļa elektrolīnijām, kas padomju laikos nesķita nekas ārkārtējs. Lietuvas pārstāvji ieteikuši stabus nomainīt, taču pagasta pārvaldei nebija iespējams to paveikt pašu spēkiem, jo tas neietilpa pagasta kompetencē. Situācija tika risināta starptautiskajā sadarbībā. Sākumā pagasts zvanīja Viļņā, bet vēlāk tika pieslēgti arī pārstāvji no Rīgas un galu galā jautājumu atrisināja tā - Latvijas dzelzceļnieki atveda stabus, pagasts ar traktoriem tos atveda nepieciešamajās vietās, bet Lietuvas puse stabus uzlika. “Sākumā pat neticēju, ka mēs varēsim to atrisināt. Biju tikko iesākusi strādāt pagastā, un tā bija pirmā šoka terapija amatā.”
Iedzīvotājiem jābūt aktīviem
Demenes pagasta iedzīvotājus Valentīna raksturo kā aktīvus, sava pagasta patriotus. Diemžēl pandēmijas gadi nesa krasas izmaiņas, kad dzīve bija praktiski apstājusies. Tagad kultūras dzīves pagastā sāk uzlaboties. Ļoti pozitīvas atsauksmes bija par nesen notikušo Jāņu pasākumu, kurš tika kupli apmeklēts. Pasākumos novadā piedalās Demenes kultūras nama deju kolektīvs “Dzīvīte” un vokālais ansamblis “Aizturi elpu!”. “Jāsaka, ka agrāk cilvēki tomēr bija aktīvāki sapulču apmeklētāji un daudz vairāk izteica pretenzijas pret pagasta pārvaldes darbu vai kādam citā pagastā notiekošajām lietām. Ļoti aktīva pretestība no iedzīvotāju puses bija pret azbesta saturošo atkritumu poligonu. Bija Iniciatori, kas savāca līdz 500 parakstiem “pret”, bet kultūras namā nebija kur ābolam krist, jo visi bija vienoti savā protestā. Poligonu tā arī neuzbūvēja.” Pēc pārvaldnieces teiktā, panākt šo rezultātu izdevās, jo cilvēki savulaik izrādīja aktivitāti, tādēļ no tā jāņem piemēru.
Augšdaugavas novadā divām pilsētām un septiņiem pagastiem ir savi ģerboņi,
tostarp ģerbonis esot arī Demenes pagastam. Tas tika apstiprināts 2000. gada 5. decembrī. Pārvaldniece teic, ka uz tā attēlotos stārķus izdomāja vietējie iedzīvotāji, bet gala versija tika pieslīpēta ar mākslinieku.
Brīvajā laikā Valentīna plāno nodarboties ar piemājas dārzu, siltumnīcu, audzēt puķes, toskait hortenzijas, kuras par piemiņu uzdāvinājuši blakus pagastu vadītāji. “Man ļoti patīk hortenzijas. Jau pavisam drīz uz tām parādīsies ziedi. Algotu darbu es gan vairs nevēlos strādāt, tomēr atsaucoties uz aicinājumu, turpināšu palīdzēt vienai biedrībai realizēt projektus. Arī ar padomu, tam, kurš vērsīsies, neatteikšu,” teic Valentīna Gadzāne.
7. jūlijā Augšdaugavas novada vadība ar labā vēlējumiem devās uz Demenes kultūras namu, lai sveiktu Valentīnu Gadzāni ar došanos pelnītajā atpūtā. Pagasta pārvaldniecei tika pasniegts arī Atzinības raksts par "Par ilggadēju, godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības darba pilnveidošanā un Demenes pagasta teritorijas attīstībā."
