Valsts prezidents diskutēja ar Latgales pašvaldību vadītājiem

4. un 5. aprīlī Valsts prezidents viesojās Daugavpilī, lai iepazītos ar situāciju uz vietas, kā arī, lai diskutētu ar vietējiem viedokļu līderiem par aktuālākajām problēmām reģionā. Prezidents aicināja stiprināt valsts un pašvaldību kopdarbu, sabiedrības saliedētību un solidaritāti jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Daugavpils Universitātē Egils Levits diskutēja ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunu izaicinājumu priekšā.

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins atzīmēja, ka šogad ir vērojams augsts cenu kāpums, tādēļ pašvaldībai, lai pabeigtu daudzus projektus, būs vai nu jāņem aizdevums, vai arī jāpārstrukturē budžets. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir skolēnu ēdināšana, jo uzņēmēji atsakās piegādāt preces par vecajām cenām, turklāt jauni cenu kāpumi ir gaidāmi arī rudenī. “Degvielas cena pieauga, skolēni jāved uz skolu. Tas būs jārisina. Otrs jautājums ir energoresursi. Mūsu novadā pārsvarā izmanto šķeldu un granulas. Ja šķelda pagaidām ir pieejama, tad granulas par nelielu cenu nav pieejamas, bet par ļoti lielu summu tomēr ir, kas nes papildus slogu budžetam,” teic A. Kucins.

Novada vadītājs uzsver, ka ir piedzīvotas daudzas krīzes. Gan ekonomiskā krīze 2008. gadā, kas skāra visu pasauli, gan arī citas. Covid-19 izraisīto pandēmiju Augšdaugavas novads pārdzīvoja samērā veiksmīgi. Gan uzņēmēji, gan pašvaldības projekti virzījās uz priekšu.

”Mēs jau pusgadu runājam par skolotāju apmaksas sistēmu. Izglītības ministrijai vai pat ministru kabinetam jāizskata šis jautājums. Jāpalielina finansējuma koeficienti valsts pierobežā. Tas attiecas uz vairākām pierobežas pašvaldībām, tanī skaitā uz Augšdaugavas novadu,” skaidro Augšdaugavas novada priekšsēdētājs. Savulaik Kārlis Ulmanis uzbūvēja vairākas skolas pierobežā. Tagad daudzas no tām jau nestrādā, bet atlikušās ir jāatbalsta un jāparāda, ka arī teritorija, kas atrodas pierobežā, ir mums nepieciešama, svarīga un vajadzīga, turpina A. Kucins.