Apmīļo, saulīte, manā zemītē Katru ozola zīli. Es savai Tēvzemei pieglaužos Ticot, cerot un mīlot.
/D.Bitēna-Sirmā/
Novembris – valsts svētku mēnesis un sarkanbaltsarkanās krāsas vēl jo vairāk iezīmē šo laiku. Novembra naktīs pie debesīm parādās tik spožas zvaigznes, ka atkāpjas tumsa, jo cilvēku prātos ataust divi Latvijas valstij nozīmīgi datumi, kas ierakstīti mūsu vēsturē − 11. novembris, Lāčplēša diena, un 18. novembris, Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Īpašā diena ir 18. novembris, kad izceļam mūsu dzimtenes un Latvijas nozīmi. Latvija – tie esam mēs paši, tāpēc 17. novembrī – pasākumā par godu Latvijas Republikas proklamēšanai – radījām skaistus un priekpilnus brīžus ne vien sev, bet arī viens otram!
Sākumā visi vienojāmies, dziedot valsts himnu. Svētkos skolas saimi sveica direktors Pāvels BROVKINS, atklājot, ka lepojas par Latviju un par katru, kas apgūst un pilnveido savas zināšanas, prasmes Naujenes pamatskolā, kā arī par katru darbinieku, kas iegulda savu darbu, zināšanas un strādā ar sirds siltumu. Viņš uzsvēra, ka sevis un savas valsts Latvijas labā mums vajag darīt tikai vienu – godprātīgi darīt savu darbu! Pasākuma laikā tika pasniegtas Augšdaugavas novada Atzinības raksts uzņēmējam Sergejam JERMAĻONOKAM. Pateicoties viņa atbalstam, tika realizēts skolēnu projekts un uzbūvēta lapene. Pateicības raksts tika pasniegts latviešu valodas skolotājai Inesei LOCIKAI. Lepojamies!
Dāvana Latvijai bija mūsu skolēnu koncerts. Viņi centās sasildīt to ar mīļiem tautasdziesmu un dzejas vārdiem, kurus skandēja Teātra pulciņa dalībnieki (2. kl. skolēni), ar skanīgām dziesmām, kuras dziedāja 1. - 4. kl. koris un solists Jonass LAPIŅŠ, vokālais ansamblis “Spurgaliņas” un “Ķipariņi”, folkloras kopa “Mazā Rūžeņa”, vokāli instrumentālais ansamblis. Priekšnesumus palīdzēja sagatavot mūsu skolotāji: Inna KRALIKA, Inga ZEILE, Ilze OZOLA un Zinaīda PAULIŅA. Svinīgo pasākumu vadīja 8. klase skolnieces Katarina VAIKULE un Lauma MUKĀNE. Gan mazie, gan lielie skolas mākslinieki uzstājās ar lielu atbildības sajūtu, jo katra mūsu skolēna acīs staroja prieks. Ārā bija pelēcīga rudens diena, bet zālē bija silti un jauki, jo katra sirds izstaroja ko īpašu…
Latvijas dzimšanas mirklis 1918. gada 18. novembrī bija īss. Tomēr mēs svinam daudz vairāk, jo ceļš uz šo brīdi izvērtās garš. Paturēsim prātā, ka ne jau to vienu dienu mēs svinam. Mēs svinam arī ceļu uz to un ceļu tālāk. Šajā ceļā novēlām nepazaudēt to dārgo, ko kāds mums sūri un grūti ir izcīnījis, novērtēt to, cienīt un lolot, celt un nodot tālāk. Mūsu labie darbi un domas ir tas, ko varam dot mūsu mīļai Latvijai. Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!
