VARAM ministra vizītes laikā diskutēts par teritoriālo reformu un radioaktīvo atkritumu glabātuvi

15. maijā Daugavpilī darba vizītē ieradās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Tikšanās laikā ar Daugavpils pilsētas, Daugavpils novadu un Ilūkstes novada domes vadību notika diskusijas par divām aktuālām tēmām: gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu un radioaktīvo atkritumu krātuves būvniecību pie Lietuvas-Latvijas robežas.

VARAM ministrs Juris Pūce pašvaldību vadītājiem pastāstīja par reformas mērķiem, kas paredz līdz 2021. gadam samazināt pašvaldību skaitu līdz 35 vienībām. Tā kā šī reforma vēl ir diskusiju līmenī, tikšanās notika šaurā lokā, ministram apliecinot, ka viņš drīzumā plāno ierasties atkārtotā vizītē, lai reformu apspriestu plašāk, tiekoties ar novadu deputātiem un citiem interesentiem.

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde tika ierosināta pēc Daugavpils novada domes iniciatīvas, iedzīvotāju vidū pastāvot bažām par radioaktīvo atkritumu krātuves būvniecību pie Ignalinas atomelektrostacijas un tās potenciālajiem draudiem.

Sēdē piedalījās arī Demenes pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne, kuras pagasta iedzīvotāji atrodas vistuvāk Ignalinas robežai. Viņa informēja ministru, ka jautājums par radioaktīvo atkritumu glabātavas izveidi Ignalinā ir aktuāls kopš 2005. gada, kad Daugavpils novada domē pirmo reizi tika prezentēta šī iecere. Toreiz, sadarbībā ar Daugavpils rajona padomi, demenieši vērsās pie atbildīgajiem ministriem un Valsts prezidenta, rakstīja vēstules un rīkoja piketu. Par spīti iebildumiem, Lietuvā projekts tika uzsākts un Demenē tika organizēta vēl viena sapulce, kurā uzaicinātie Ignalinas atomelektrostacijas pārstāvji informēja par gaidāmo situāciju un plāniem. “Jau kopš 1998. gada no Vides ministrijas pieprasījām, ka Demenē nepieciešams radiācijas fona uztvērējs un nepārtraukts monitorings. Paldies ministrijai, kura uz to noreaģēja un izveidoja divas stacijas – vienu Demenes centrā, otru Daugavpilī. Šodienas dati rāda, ka radiācijas fons ir zems, turklāt, Demenē tas ir pat zemāks kā pilsētā. 1998. un 2001. gadā Vides veselības centrs veica arī analīzes dārzeņiem un pienam, konstatējot, ka arī pārtikas produktos radiācija nav konstatēta. Tas iedzīvotājus nedaudz nomierināja, lai gan bažas vienalga paliek, jo nāk jaunas paaudzes, kuras domā par savu un bērnu nākotni. Mūsu lielākā interese ir noskaidrot, vai šajā krātuvē tiks uzglabāti tikai vecie kodolatkritumi un netiks vesti citi potenciāli bīstami atkritumi no Eiropas, kā arī kāda ir bijusi Latvijas valdības pozīcija šajā jautājumā.”

VARAM ministrs Juris Pūce, atbildot, sniedza ieskatu par šīs būvniecības priekšvēsturi un pauda pārliecību, ka Daugavpils reģionā dzīvojušie var justies droši. J.Pūce skaidroja, ka iecere par atkritumu glabātuvi tika pieņemta līdz ar Ignalinas AES slēgšanu, pastāvot bažām par padomju laikos būvēto AES drošību un atceroties smagās Černobiļas katastrofas sekas.  Kā to paredzēja starptautiskie līgumi, neizlietotā kodoldegviela, kas ir visbīstamākā un ar augstāko radioaktivitāti, tika izvesta, savukārt šobrīd slēgtajā AES joprojām glabājas izlietotā kodoldegviela, aprīkojums, kas tika izmantots kodolenerģijas ražošanā un dažādi tehnoloģiskie materiāli. Šobrīd tas atrodas Ignalinas stacijas teritorijas esošajās celtnēs, savukārt projekts par glabātuvi paredz “vāka jeb jumta” uzlikšanu, tādējādi samazinot līdz minumam riskus un potenciālo kaitējumu cilvēku veselībai. J.Pūce apgalvoja, ka nekādi citi radioaktīvie atkritumi uz šejieni netiks vesti un glabāti.

Tāpat ministrs apliecināja, ka no Lietuvas puses tika ievērotas visas starptautiskās saistības un procedūras, kā arī regulāri tika informētas Latvijas atbildīgās instances. “Starptautiskā konvencija par radioaktīvajiem materiāliem nosaka robežu apjomu, kādā drīkst pārvietot radioaktīvos materiālus. Faktiski, mēs varētu iegūt tikai dažus kilometrus tālāku atrašanās vietu," neslēpa ministrs.

Šobrīd glabātuves būvniecība tuvojas noslēguma fāzei.  “Saprotu, ka gribētos, lai Ignalinas AES tiktu uzlikta uz platformas un aizvesta kaut kur prom. Bet starptautiski tiesiskie akti un praktiskā dzīve rāda, ka tas nevar notikt, tāpēc būs jāsadzīvo ar faktu, ka šāda glabātuve atrodas mūsu robežas tuvumā. Lietuva pilda savas saistības, monitorē situāciju un informē Latvijas valdību. Par jaunu atomelektrostacijas ideju Lietuvā vairs nav diskusiju, jo iedzīvotāji referendumā nobalsojuši, ka Lietuvā AES nav būvējama un tā netiks būvēta,” skaidroja Pūce.

Civilās aizsardzības komisijas sēdes noslēgumā puses vienojās, ka ir nepieciešams veidot efektīvu civilās aizsardzības plānu un modeli, tāpat valstij būtu jānodrošina efektīvāka apziņošanas sistēma, lai informācija pēc iespējas ātrāk nonāktu pašvaldību un pagastu līmenī. Tāpat ministrs apstiprināja, ka, intereses gadījumā, speciālisti no Radiācijas drošības centra ir gatavi tikties ar iedzīvotājiem, kā arī jebkurš interesents var iepazīties ar publiski pieejamiem radiācijas fona monitoringa datiem.