Latviešu “Gadskārtu grāmatā” teikts, ka: “Vasaras saulgrieži iezīmē robežu kā dabā, tā zemkopja darba gadā. Dabā tā ir garākā diena un īsākā nakts, bet zemkopim pirms Jāņiem ir pabeigti aršanas un sēšanas darbi, pēc Jāņiem sākas ražas novākšanas laiks, kuru iesāk siena pļauja.” Vasaras saulgriežiem gatavojas jau laicīgi – ravē dārzus, mazgā drēbes, uzkopj savu māju un pagalmu, saimnieks dara alu un saimniece sien sierus.
Zāļu dienā jeb Līgo dienā ievāktajām jāņuzālēm ir spēcinošs un dziedinošs spēks, kas noder gan cilvēkam, gan dzīvniekam. Svētkos no jāņuzālēm pin vainagus, sien pirtsslotas un ozollapu virtenes, jāņuzāles kārto pušķos, lai rotātos ne tikai paši, bet arī viss apkārt.
Dziedot tautasdziesmas un pinot vainagus, 16.jūnijā tika ieskandināti vasaras saulgrieži Ilūkstē. Pasākuma apmeklētājus ar skaistu koncertu priecēja Ilūkstes Kultūras un mākslas centra pūtēju orķestris “Sēlija”, atskaņojot visiem zināmās ziņģes un citas tautai mīļas melodijas, netrūka arī valsīša, ko uzdejot koncerta apmeklētājiem.
Pēc koncerta apmeklētājus uz Ilūkstes KMC mazo zāli aicināja Inese Minova – tika atklāta viņas gleznu izstāde “Sekojot savam sapnim”. Par savām gleznām Inese stāsta: “Aicinu apskatīties savu izstādi! Zīmēt man paticis kopš bērnības, vienmēr sapņoju gleznot ar eļļas krāsām, un pirms dažiem gadiem pienāca brīdis savu sapni īstenot. Apmeklēju “Saules skolā” trīs mēnešu kursus, kur iemācīja dažādus gleznošanas knifus, bet pārējais apgūts pašmācības ceļā, turklāt mācos vēl joprojām. Man pašai patīk ziedi, mājās ir milzīgs puķu dārzs. Es ziedus fotografēju un arī gleznoju.”
Pasākums turpinājās pie Ilūkstes upes, kur apmeklētāji varēja iemēģināt roku zāļu paklāju veidošanā, kļavu lapu cepuru pīšanā, protams, varēja siet arī pirtsslotas un nogaršot zāļu tēju. Cilvēkiem lielu interesi un arī izbrīnu raisīja dabas spa – dažādu jāņuzāļu un koku lapu slotiņu masāža. Pēc vasaras smaržoja visa tuvējā apkārtne!
Es saviju vainadziņu, No zemeņu ziediņiem, To uzlikšu galviņā, Jāņu nakti līgodama. /latviešu tautas dziesma/
