Vecā un jaunā Līksnas baznīca

(Spriežot pēc atrastajiem vēsturiskiem avotiem - uz foto galvenē ir attēlota vecā Līksnas baznīca)

Avangards (Daugavpils), Nr. 155 (29.12.1990) ziņo:

Vienlaicīgi ar Līksnas centra veidošanos 1798. gadā par grāfu Plāteru-Sībergu līdzekļiem tika uzcelta pirmā Līksnas baznīca. No aculiecinieku stāstījumu pierakstiem var secināt, ka vecā baznīca bija līdzīga tagadējai Nīcgales baznīcai. Vecā baznīca tika nojaukta, topot jaunajai 1912.-1913. gados. Vēstures materiāli liecina, ka 1821.-1829. gadā Līksnas draudzi vadījis prāvests Jāzeps Akieļevičs. Viņš rūpējies arī par Krāslavas semināra darbību un ziedojis tai ne tikai 1000 sudraba rubļu, bet arī semināristu vajadzībām pārstrādājis latviešu valodas gramatiku, ieviešot tajā vietējā dialekta īpatnības. J. Akieļevičs sagatavoja sev cienīgu maiņu - Tomu Kosovski (1798.1856.). Par Līksnas prāvestu un vienlaicīgi Lejasdaugavas dekānu T. Kosovskis strādā 28 gadus līdz pat mūža beigām. Tolaik Līksnā ticīgo skaits sasniedzis gandrīz 10 tūkstošus. Sevišķi iecienīti šeit bijuši T. Kosovska organizētie svētvakari pie ciema krustiem. Prāvests lielu uzmanību veltīja arī zemnieku skolām. Daļu no saviem ietaupījumiem T. Kosovskis novēlēja bāreņiem. Divus gadus pirms nāves prāvests sāka vecās mūra baznīcas remontu.

Antonija Springoviča loma jaunās baznīcas celtniecībā

"Lielas pārmaiņas Līksnas draudzes darbā iesākās 20. gadsimta sākumā, kad 1905. gadā par prāvestu tiek iecelts Rēzeknē dzimušais un Pēterpils garīgo akadēmiju beigušais Antonijs Springovičs. Viņš atstāj Līksnas draudzi 1918. gadā, kad tiek iecelts bīskapa kārtā. 1908. gadā Līksnā plosās holēras epidēmija, un A. Springovičs ar grāfienes Veronikas Zībergas atbalstu ierīko lazareti. Vienlaicīgi prāvests aktīvi apkaro dzeršanas postu.
A. Springovičs ierosināja arī jaunās baznīcas celtniecību. Kā ziņoja avīze «Druva», 1909. gada 27. janvārī līksnieši sarīkoja lielu sanāksmi un ievēlēja komiteju, kurā ietilpa A. Springovičs, vietējie grāfi un 5 zemnieki. Līksnas grāfi Jānis Plāters-Zībergs ziedoja 30 tūkstošus rubļu, bet Vaboles un Kirupes grāri Teofils un Ādams Plāteri-Zībergi 20 tūkstošus rubļu. Baznīca tika iesvētīta 1913. gada 5. oktobrī Svētās Jaunavas Marijas Rožukronim par godu. Katru gadu oktobra mēneša pirmajā svētdienā Līksnas baznīcā notiek atlaidas jeb «Rožoncova», kā to nosauca apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Otrie lielākie svētki draudzē ir Jēzus Sirds diena, kas iekrīt jūnija mēnesī. Līksnas baznīca ir uzcelta pagasta augstākajā vietā - Vaikulišķu sādžā pusotra kilometra no Daugavas krasta. Tā ir celta gotu stilā, tāpēc nedaudz līdzīga Viļakas baznīcai. Pirmā pasaules kara laikā vācu artilērija sagrāva baznīcas kreiso torni un ērģeles.

Jaunā Līksnas katoļu baznīca

Laikā no 1909. līdz 1913. gadam prāvests (vēlāk arhibīskaps) A. Springovičs Līksnā uzcēla jaunu mūra baznīcu - Līksnas Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jēzus sirds baznīcu. Līksnas Romas katoļu baznīca celta neogotikas stilā. Celšanas darbiem baznīcai līdzekļus deva draudzes locekļi un muižnieks. Pirmajā pasaules karā baznīca cieta artilērijas apšaudē. Baznīcai sabojāja presbiterija daļu, vienu torni un ieplīsa sānu sienas. Pēc kara divdesmitajos gados baznīcu saremontēja. Baznīca ir sarkano ķieģeļu celtne. Ķieģeļi pirkti Polijā. Jumts un torņi segti ar cinkotu skārdu. Tai ir divi simetriski torņi abpus ieejai, trešais, nelielais virs presbiterija, izveidots, lai saglabātu arhitektonisko stilu. Torņos ir trīs zvani: 1 – 609 kilogrami, 2 – 124 kilogrami, 3 – 62 kilogrami. Baznīcas priekšā virs durvīm liels logs, aiz kura redzams Jēzus Sirds statuja. Baznīcas grīda no cementa flīzēm, bet griesti no mūra velvēm, kas balstās uz 5 pāriem pīlāru, un tie baznīcu sadala trijās navās. Sienas apmestas ar kaļķiem, bet šķautņu savienojumos atstāti sarkanie ķieģeļi (t.i. izveidotas tā saucamās krusta velves). No Līksnas draudzes cēlušies priesteri bīskaps E. Ropps, prelāts A. Novickis, K. Skrinda, Benedikts Skrinda, Ādams Ivbulis. Baznīcas siluets ir nozīmīgākā Daugavas ielejas ainavas dominante Koša ezera apkārtnē.

Pāvila Vaičuļoņa ieguldījums

Pēc A. Springoviča aiziešanas no draudzes, par tās vadītāju deviņus gadus 0920.-1929.) strādāja priesteris Pāvils Vaičuļonis. Jaunā priestera laikā baznīcā tika uzstādīts altāris un ielikta flīžu grīda. P. Vaičuļonis ir apbedīts Līksnas baznīcas dārzā.

Jāzepa Kalniša vadībā top draudzes ērģeles

Lielas pārmaiņas baznīcas dzīvē noritēja nākošā draudzes vadītāja Jāzepa Kalniša vadībā. Tika noslēgts līgums ar Bernaka ērgeļu firmu Varšavā. Jaunās ērgeles maksāja 42 tūkstošus latu. Pēc Latvijas valdības finansu likumiem izvest drīkstēja tikai 14 tūkstošus latu. Tādēļ tika nolemts ārzemēs izgatavot tikai ērģeļu metāla detaļas stabules, bet koka konstrukciju un visu pārējo - uz vietas Līksnā.

Ērģeļu atklāšanas svētki

Jauno ērģeļu atklāšana izvērtās par visas Latgales svētkiem. Kā lietpratēji bija ieradušies Daugavpils Tautas konservatorijas direktors un ērģeļu klases profesors Vanadziņš, tāpat profesors Rutkovskis no Rīgas. Svētkus kuplināja baznīcas koris, kurš bija dibināts vēl pie vecās baznīcas. Koris populārs kļuva pēc 1927. gada, kad pēc Viļņas konservatorijas ērgeļu klases absolvēšanas Līksnā ieradās Mečislavs Butņiekis. 1940. gada Latgales dziesmu svētku priekšvakarā labas atsauksmes par Līksnas kori deva pazīstamie diriģenti T. Reiters un A. Feils. Jāzeps Kalnišs pēc neilga pārtraukuma 1938. gadā atkal vadīja Līksnas draudzi un nodzīvoja šeit līdz 1961. gadam. ~ Līdz 1940. gadam baznīcai piederēja 32 ha labas zemes. Vienu trešdaļu zemes platības paturēja ganībām. Samērā- liels bija augļu koku un sakņu dārzs. Apkārt baznīcai un dārzam uzmūrēja stilam piemērotu žogu ar dzelzs vārtiem. 

Pēteri Vaivodu atceras kā īstu saimnieku

No 1961. gada Līksnas draudzi vadīja Pēteris Vaivods. Agrāk bija strādājis Ruskulovas un Šķilbeņu draudzēs, kur parādījis īsta saimnieka prasmi. Arī Līksnas baznīcā P. Vaivoda vadībā ir veikti lieli darbi vairākkārt krāsota baznīcas iekšienē, labots jumts, ievilkta elektrība, ierīkots dzīvžogs ar puķu dārzu. Šajā laikā baznīcas īpašums papildinās ar 4 jaunām gleznām, vairākām ģipša un koka statujām, kā arī daudziem citiem priekšmetiem, kuri padara procesiju svinīgāku un krāšņāku. Ir izremontētas arī ērģeles. Tā vairāku Līksnas pagasta iedzīvotāju paaudžu godbijīgā attieksme pret savu svētumu - vietējo dievnamu arī šodien ļauj mums jūsmot par krāšņo baznīcu Daugavas krastā.

Pirmajā pasaules karā baznīca cieta artilērijas apšaudē. Baznīcai sabojāja presbiterija daļu, vienu torni un ieplīsa sānu sienas. Pēc kara divdesmitajos gados baznīcu saremontēja:

✎ Autors: Dainis Bitiņš