Titulbildes foto: LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1632. f., 2. apr., 752. l., 148. lp, 1935. gads (P. Ārends).
2019. gadā aizritēja jau 80 gadi, kopš Valmierā uzsāka Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcas celtniecību. Tās kodols ir 17. gs. pirmajā pusē celtā Višķu baznīca. Aicinām ielūkoties Izglītības ministrijas dokumentos, kuros Višķu baznīca fiksēta īsi pirms pārvešanas un pārbūves Valmierā.
Višķu baznīca celta 1625. gadā pēc muižnieku Andreja un Elizabetes Moli pasūtījuma.
1715. gadā baznīcu nojauca un uzcēla tuvāk Višķiem uz ezera pussalas. Baznīca bija būvēta no ozolkoka baļķiem un baznīcas priekšā bija portiks ar 4 masīvām mūrētām kolonām.
1891. gadā Lieldienu dievkalpojuma laikā sabruka ap baznīcas halli izvietotā kora telpa, prasot vairāku cilvēku dzīvības. Lai gan baznīcu atjaunoja, 1908. gadā draudze saņēma atļauju būvēt jaunu dievnamu.
Ieejas kolonāde, Višķi, 1935. gads, P. Ārends. LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1632. f., 2. apr., 752. l., 149. lp.
Jaunās mūra baznīcas celtniecību un iekārtošanu pabeidza 1930. gados. Veco koka baznīcu 1927. gadā iekļāva valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. To arī nodeva Ambeļmuižas draudzei, kas to bija iecerējusi pārvietot, tomēr līdzekļu trūkumu dēļ vecais dievnams pamazām nokļuva aizvien sliktākā stāvoklī.1935. gadā Pieminekļu valdes vecākais inspektors P. Ārends veica baznīcas apsekošanu un rosināja baznīcu pārvest uz iecerēto Valsts vēsturiskā muzeja nodaļu Daugavpilī. Ierosinājumu gan nerealizēja, bet baznīcu 1939. gadā pārveda uz Valmieru.
Nojauktais baznīcas žogs un vārtu vieta, Višķi, 1935. gads P. Ārends. LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1632. f., 2. apr., 752. l., 148. lp.
Ambeļmuižas Romas katoļu draudzes locekļu sūdzība par Višķu baznīcas atsavināšanu. LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1632. f., 2. apr., 752. l., 184. lp.
Iekšskats. Ieejas durvis, Višķi, 1935. gads, P. Ārends. LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1632. f., 2. apr., 752. l., 149. lp
