14. janvārī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notika seminārs “Latgales fotogrāfi”, kura laikā Latgales fotogrāfu biedrības vadītājs Igors Pličs pastāstīja par savu ieceri izveidot enciklopēdiju par Latgales fotogrāfu darbības vēsturi un aicināja ikvienu sniegt vērtīgu informāciju.
Igors Pličs ir profesionāls fotogrāfs, ieguvis fototehnologa izglītību. Kopš 1979. gada ir rīkotas viņa personālizstādes, tostarp arī ārpus Latvijas. Viņa fotogrāfijas izmantotas pastkartēs, dažādos bukletos, tūrisma ceļvežos un prezentācijas izdevumos. 2010. gadā viņš izveidojis Latgales fotogrāfu biedrību, apvienojot reģiona fotogrāfus. Ar viņa iniciatīvu ir tapušas vairākas fotogrāmatas -- “Latgalietis XXI gadsimtā,” “Latgalieša portrets” un Latgales ainava”, kurās apkopoti spilgtākie Latgales fotogrāfu darbi, kuros atspoguļota Latgales daba, cilvēki un kultūrainava.
Pirms pieciem gadiem Igors ķēries pie jaunas ieceres īstenošanas – kopā ar saviem domubiedriem veido enciklopēdiju par Latgales fotogrāfu darbības vēsturi. Šo gadu laikā ievācis ziņas par vairāk nekā 200 fotogrāfiem, no kuriem ceturtā daļa darbojušies Daugavpilī un tās apkaimē.
“Visiem patīk vecās fotogrāfijas, kolekcionāri tās tirgo, bet neviens nekad nav pievērsis uzmanību šo fotogrāfiju autoriem. Tādēļ man ir liela misija -- savākt materiālus un izdot enciklopēdiju. Ja tas neizdosies, tā varētu būt izziņu grāmata par Latgales fotogrāfiem,” stāsta Igors Pličs. Ja izdosies ievākt pietiekami daudz informācijas, iespējams, tiks izdota enciklopēdija vairākos sējumos, kas būs arī bagātīgi ilustrēti. Viņš ir pārliecināts, ka visvērtīgākais fotogrāfiju uzglabāšanas veids ir grāmata.
Igors Pličs ļoti cer uz muzeju un citu kultūras iestāžu, kā arī iedzīvotāju atbalstu informācijas meklēšanā, tāpēc šoreiz ieradās uzrunāt Daugavpils auditoriju.
Igors iecerējis apkopot ziņas par fotogrāfiem, kas darbojušies no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām. Tā kā mūsdienās katrs otrais sevi sauc par fotogrāfu, iemūžināšanai enciklopēdijā tiks izraudzīti fotogrāfi, kas snieguši vislielāko devumu kultūrvēsturē, guvuši atzinību starptautiskā mērogā, aktīvi strādā ar grāmatu izdevējiem, muzejiem vai medijiem.
Visskopākā informācija esot par fotogrāfiem, kas darbojušies līdz revolūcijai, jo visas ziņas lielākoties atrodas Baltkrievijā. Igoram Pličam ir zināmi vismaz 50 tā laika fotogrāfu vārdi, par kuriem vairāk nav nekādas informācijas. Diezgan daudz informāciju Igoram sniegusi Naujenes Novadpētniecības muzeja vadītāja Evita Kusiņa, kura uzgājusi ne tikai senas fotogrāfijas, bet arī informāciju par to autoriem.
Enciklopēdijas izveidei nepieciešamas ne vien fotogrāfijas, bet arī to autoru zīmogs, kas apliecina šo fotogrāfiju izcelsmi. Ne visiem fotogrāfiem bija savs salons, daudzi strādāja izbraukumā pie klientiem, taču teju katram fotogrāfam bija sava atpazīstamības zīme – zīmogs.
Lai informāciju varētu iekļaut enciklopēdijā, ir nepieciešams fotogrāfa vārds un uzvārds, iespējamā biogrāfija, viņa zīmogs un portrets (ja tādi ir). Tāpat arī jānorāda informācijas sniedzēja vārds. Igors Pličs aicina fotogrāfijas iesūtīt e-pastā vai caur failiem.lv, lai saglabātu to oriģinālo izmēru.
