Veikta Slutišķu sādžas daļas ”Slutišķi I” – vienas sētas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija

Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Slutišķos atrodas valsts aizsargājams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Slutišku sādža” (valsts aizsardz. Nr. 8984).

Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam 2024. gadā tika veikta Augšdaugavas novada, Slutišķu sādžas daļas – “Slutišķi I” dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas (bloķēts kūts un šķūnis) arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija (AMI). Pēc biedrības “Atgriešanās pie dabas pirmsākumiem” pasūtījuma izpēti veica SIA “Konvents” vadītājs, sertificēts arhitekts, arhitektūras restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms. Izpēte veikta, lai nodrošinātu nepieciešamo priekšizpētes materiālu ēku saglabāšanas, atjaunošanas un pārbūves projekta izstrādei. Izpētes laikā tika noteikta ēku kultūrvēsturiskā, arhitektoniskā un mākslinieciskā vērtība, kā arī realizēts plašs izziņas process par pētāmajiem objektiem, informāciju iegūstot gan no arhīvu krātuvēm, publikācijām, kā arī komunicējot ar Romalda Urbāna ģimenes locekļiem. Nenovērtējams informācijas avots bija Dr. habil. geogr., prof. Aijas Mellumas pētījums par Slutišķu ciemu. Konkrētu ziņu par ēku celšanas laiku nav, taču hipotētiski var pieņemt, ka dzīvojamā ēka tika celta 19. gs. b. – 20. gs. 1. ceturksnī. Atzīmējams, ka sētas senākā apbūve tika novietota tieši pie galvenā ceļa, perpendikulāri ciema ceļam. Dzīvojamo ēku veido divas daļas – apkurināma dzīvojamā telpa, kurai vēlāk piebūvēta jaunāka guļbūves daļa, domājams celta kā galdnieka darbnīca mājas saimniekam. Mūsdienās dzīvojamai ēkai jau ir divas virtuves (ziemas un vasaras). Savukārt guļbūves kūts uz augstiem laukakmeņu virspamatiem, ar durvīm pret iekšpagalmu, ir piebloķēta piebūve, domājams, labības šķūnis (varbūt vāgūzis), un piebūvēts kā koka karkasa konstrukcijas daļa ar dēļu apšuvumu un arī ar ieeju no iekšpagalma puses.

AMI laikā noteikts ēku gan funkcionālais, gan kultūrvēsturiskais, gan konstruktīvais tips, analizēts un raksturots ēku un telpu plānojums, fasāžu, to apdares un ailu aizpildījuma veids, izmaiņu evolūcija un kultūrvēsturiskā vērtība. Tāpat raksturots ēku fiziskās saglabātības līmenis un izvērtēts to autentiskuma un kultūrvēsturiskais potenciāls, kā arī apkārt esošās jaunāku laiku apbūves ietekme uz vēsturisko apbūvi. Tāpat sniegtas rekomendācijas turpmākai vēsturiskās apbūves saglabāšanai.

Kā īpaši atzīmēja arhitekts P. Blūms, tad pētītajai zemnieku sētai “Slutišķi I” bijusi nozīme ciema apbūves un kultūrvēsturiskās attīstības kontekstā. Sēta ir Urbānu dzimtas īpašumā vismaz kopš 20. gs. sākuma, kad tā 1909. gadā reģistrēta ciema zemes ierīcības plānā. Urbānu dzimta kā vietējie iedzīvotāji un zemes īpašnieki Slutišķos minēti jau 1876. gadā, tātad šobrīd dzimtai jau ir vismaz 150 gadus sena vēsture.

Šobrīd, pēc veiktās izpētes, abu pētīto vēsturisko ēku kopējais saglabātības stāvoklis ir vidēji apmierinošs, apdraudoši defekti vizuāli nav konstatēti, taču bez padziļinātākas konstrukciju tehniskās apsekošanas, cilvēka acij var būt slēptas latentas trupes un koksngraužu darbības sekas. Ēkas ir no koka, tāpēc būtiskākie bojājumi saistāmi ar pamatu un guļbūves apakšējo daļu bojājumiem un deformācijām gan nokrišņu, gan izmantoto materiālu (ruberoīds, betons pie pamatiem), gan arī tuvu pamatiem esošo puķu dobju kopšanas, kas viss kopā ir tieši trupes risku pastiprinošie faktori. Detalizētāka un padziļinātāka tehniskā apsekošana nepieciešama arī ēku jumta konstrukcijām.

Kā secina arhitekts P. Blūms, tad “Slutišķi I” sētā esošā dzīvojamā māja un saimniecības ēka, abas “..veido vienotu, autentisku ciema apbūves vienību, kas, laikam ejot, gan evolucionē, gan fiziski un morāli “noveco””, kaut kas pakāpeniski transformējas, tādējādi ieviešot izmaiņas gan apdarē, gan jumta segumos (sākotnēji ēkām bijis skaidu jumts), gan ēku izmantošanas raksturā, kas neizbēgami ievieš izmaiņas arī kultūrvidē. Abām ēkām ir saglabāts optimāls autentiskuma līmenis, bet 20.gs. beigās, 21. gs. sākumā būvētajām ēkām, kas atrodas sētas teritorijā un arī ir būvētas koka konstrukcijās, arhitekts P. Blūms rosina šīs jaunās ēkas vizuāli, ar “zaļās arhitektūras” (ceriņiem, pīlādžiem, kadiķiem) līdzekļiem harmoniski nodalīt.

Darbs pie “Slutišķi I” sētas padziļinātākas konstrukciju izpētes turpinās. Jāveic vēsturisko būvju tehniskā apsekošana.  

Informācija sagatavota pēc P.Blūma izpētes materiāliem.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde