1949. gada 25. martā notika Padomju Savienības realizētās Baltijas iedzīvotāju masu deportācijas, kuras slepeni tika sauktas par operāciju “Krasta banga”. Šis notikums Baltijā un Latvijā izvērtās par vienu no traģiskākajiem Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas. Šajā dienā bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti vairāk nekā 42 tūkstoši nevainīgu Latvijas cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un jauniešu, zīdaiņu mātēm uz rokām, vecu un slimu, pat no nāves gultas izceltu cilvēku. Daudzi no izsūtītajiem nomira ceļā, citi pavadīja garus un grūtus gadus Krievijas ziemeļu apgabalos, necilvēcīgos apstākļos cīnoties par savu un bērnu dzīvību.
Nu jau kā sava veida tradīcija 25. marta piemiņas pasākums ir Skrindu dzimtas muzejam. Turklāt – pasākums, kurā allaž satiekas divas paaudzes – Sibīrijas taigas, smago darbu un izvešanas sāpes piedzīvojušie nu jau sirmie “Sibīrijas bērni’’ un Augšdaugavas novada skolēni. Šogad Skrindu dzimtas muzejs 25. marta rītā rīkoja vēstures stundu muzejā, uz kuru bija atnākuši Vaboles vidusskolas 7.- 12.klašu skolēni kopā ar vēstures skolotāju R. Rēķi.
Godinot komunistiskā genocīda upurus, stunda sākās ar klusuma brīdi. Klātesošos uzrunāja Skrindu dzimtas muzeja direktore Anna Lazdāne un Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza, kura godināja muzejā sapulcējušos Vaboles pagasta represētos – Lidiju Skrindu, Glikēriju Mukāni un Zentu Motivāni.
Stundas turpinājumā muzeja vecākā speciāliste Ilze Ozoliņa ar prezentācijas palīdzību uzrunāja jauniešus un informēja par 1949. gada 25. marta notikumiem. Muzeja speciāliste vidusskolēniem pastāstīja, kas ir 25. marts un kāda ir tā nozīme Latvijas valsts vēsturē, kā arī parādīja vizuālos vēstures avotus - Nīcgales pagasta represētās V. Kundziņas fotogrāfijas par dzīvi un sadzīvi, esot izsūtījumā Sibīrijā, kā arī iepazīstināja ar Lidijas Skrindas mazdēla Toma pētījumu par vecmammas Lidijas Skrindas dzimtas gaitām Sibīrijā. Skolēni labprāt pētīja un meklēja atbildes uz jautājumiem dažādos rakstu avotos: Daugavpils Universitātes 2008. gada izdotajā grāmatā “1949. gada 25. martā izvesto balsis’’, Latvijas Valsts arhīva 2007. gadā izdotajā grāmatā “Aizvestie. 1949. gada 25. marts’’, kā arī D. Īvāna 2022. gadā izdotajā grāmatā “Silva Linarte 21. gadsimta ainavā’’. Turpinājumā skolas jaunatni uzrunāja Vaboles pagasta represētie – Lidija Skrinda stāstīja par nežēlīgo cīņu par izdzīvošanu lopu vagonos ceļā uz Sibīriju, kā arī par sadzīvi un ikdienu Sibīrijā, Glikērija Mukāne pastāstīja, kāpēc tika izsūtīti, ko šai mirklī pārdzīvoja viņas ģimene un kā tika pavadīti skolas gadi svešumā, Zenta Motivāne jauniešiem pastāstīja, kā aizvadīti gadi Sibīrijā, jo Zenta tur arī dzimusi. Klātesošie “Sibīrijas bērni” visi kā viens novēlēja jauniešiem būt pateicīgiem par maizi, kas ir ikdienā uz viņu pusdienu galda un cienīt savu un savas valsts brīvību un neatkarību. Stundas noslēgumā skolēniem bija iespēja noskatīties Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas izveidotu īsfilmu “Represijas’’.
Pēc saturīgās vēstures stundas muzeja telpās Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins pateicās represētajiem par viņu spēku, izturību un vēstījumu nākošajām paaudzēm. Arī paši vidusskolēni atzina, ka tā bijusi stunda, kas likusi viņiem aizdomāties par savām ikdienas vērtībām un teica sirsnīgu paldies “Sibīrijas bērniem’’ par to, ka viņi dalās ar jauniešiem savos stāstos par latviešu tautas sūro vēstures lappusi.
