Vīgantu ciemā notika pasākums “No pagātnes uz tagadni”

Višķu pagasta bibliotēka februāra beigās Vīgantu ciemā rīkoja vēsturiskās izziņas un atmiņu pasākumu “No pagātnes un tagadni”. Pasākuma ideja radās jau pagājušā gada vasarā, kad sociālā tīkla Facebook grupā “Višķu vēsture” parādījās arvien vairāk informācijas par kādreizējās Silavišķu ciema padomes teritorijas vēsturi. Pēdējā pusgada laikā notika fotogrāfiju un atmiņu vākšana par vietējā kolhoza “Putj Iļjiča” vēsturi.

Pasākuma pirmajā daļā Višķu pagasta bibliotēkas vadītājs un vietējais iedzīvotājs Jānis Strods pastāstīja par Silavišķiem. Šis vārds cēlies no vietējās muižas oficiālā nosaukuma – “Dolne Wyszki”(pol.) jeb “Solu Wyški”(ltg.). 20.gs.sākumā tās īpašnieks bija Konstantīns fon Štadens. Neatkarīgās Latvijas laikā šaipusē pamazām sāka veidoties Vīgantu ciems (apm. 1 km no Silavišķiem), kura centrā atradās Hugo Vīganta saimniecība. Ir ziņas, ka Vīganti iepriekš saukti par Mariengof, taču intrigu rada tas, vai tiešām Vīgantu ciems nosaukts iebraukušā vācbaltieša vārdā. Nekādu valsts vai pašvaldības iestāžu te nav bijis, bet četrgadīgā skola toreiz atradās gan Lubanecā, gan Silavišķos, gan Žuravkās.

Taču tad atnāca padomju laiks. Jau 1945.gadā Višķu pagastā tika izveidotas 9 ciema padomes, t.sk., Silavišķu. 1947.gada 2.jūlijā tika izveidots lauksaimniecības artelis “Putj Iļjiča” – otrais kolhozs Daugavpils apriņķī. Tāpēc pasākuma otra daļa bija veltīta klātesošo atmiņām tieši par kolhozu “Putj Iļjiča”. Patlaban jau ir savāktas vairāk kā 60 fotogrāfijas par šo nu jau vēsturisko laika posmu. No tām bibliotekāre Aleksandrija Jefimova ir izveidojusi skaistu un oriģināli izvietotu fotoizstādi. Klātesošie ar prieku aplūkoja attēlotos notikumus un personas, kuru dzīve un darbs aizritēja šajā kopdarba periodā. Patlaban turpinās jaunu dokumentu un fotoliecību meklēšana.

Višķu bibliotēkas vadītājs J.Strods klātesošajiem parādīja no arhīva dabūto kolhoza dibināšanas protokolu. Pasākuma dalībnieks, bijušais kolhoza šoferis Pēteris Kivriņš, pie dibinātājiem atrada gan sava tēva, gan vectēva vārdus. Pasākumā klātesošā  Veronika Čižo pastāstīja par darba gaitām tieši Vīgantu pasta nodaļā, kur jau no 16 gadu vecuma visu mūžu nostrādāja par pastnieci. Brigita Vasiļjeva padalījās ar savām bērnības atmiņām, kad katram kolhozniekam bija iedalīta noteikta zemes platība (deļanka) biežu ravēšanai vai linu plūkšanai…kā pēc darba skriets uz veikalu un gaidīti baltmaizes kukulīši, kas pievesti ar zirgu. Pie tam, viņas tēva mājās esot atradies gan pasts, gan feldšerpunkts. Anna Kuzmina atcerējās, kā palīdzēja savai mammai ravēt un rudeņos vākt “kuziku”, plūkt un mērcēt linus, lasīt ābolus (kolhozā bijuši 6 lieli ābeļdārzi), vākt sienu. Regīna Snetkova atcerējās upeņu un aveņu lasīšanu tepat Vīgantu ogu plantācijā,  kā tika ganītas aitas. Savukārt, Diāna Bramane padalījās ar savas mammas darba atmiņām, arī par dejām un jautriem pasākumiem kolhoza klubā, cik daudz cilvēku bijis, cik dziesmu izdziedāts! Jānis Strods parādīja sava tēva, mežsarga Staņislava Stroda, saglabātās, kolhoza mežu kartes, kas sastādītas 1956. un 1976.gadā.

Diemžēl, daudzi kolhoza galvenie speciālisti ir vai nu miruši vai atrodas cienījamā vecumā, tāpēc atmiņu klāsts tieši par kolhoza dzīvi tā bijušo vadītāju skatījumā izpalika. Klātesošie vienojās, ka jāturpina fotogrāfiju un citu liecību vākšanu kā par kolhoza “Putj Iļjiča” laikiem, tā par Luknas cūkkopības kompleksa vēsturi. Pēc kāda gada varētu sarīkot arī lielāku un kopīgu atmiņu vakaru ar bijušajiem darbiniekiem. Silavišķu bibliotēkas telpās foto izstāde ir apskatāma līdz maija mēnesim.

Višķu pagasta bibliotēkas vadītājs Jānis Strods