“Manā darba grāmatiņā ir tikai viens ieraksts – Sventes vidusskola”, tā sevi īsumā raksturo Aleksandrs Sibircevs, kurš visu dzīvi ir veltījis pedagoga darbam, rūpējoties par jauniešu fizisko rūdījumu, gatavojot uzlecošās zvaigznes sportā. Šogad Aleksandrs Sibircevs saņēma pašvaldības apbalvojumu par mūža ieguldījumu sportā.
Ņemot no brāļa piemēru
Savas sporta gaitas Aleksandrs uzsācis, mācoties Višķu pamatskolā, trenējās vieglatlētikā pie Genādija Misļakina. Aleksandrs atzīst, ka sekojis vecākā brāļa pēdās, kurš tolaik nodarbojās ar velosportu. Pats gan izvēlējies skriešanu, treniņus turpinājis arī Špoģu vidusskolā. “Mācoties Špoģos, republikas ziemas čempionātā es kļuvu par jauniešu čempionu, arī citās disciplīnās republikā bija godalgotas vietas”.
Pēc vidusskolas absolvēšanas Aleksandrs nolēma turpināt sportista gaitas, iestājās Latvijas valsts fiziskās kultūras institūtā un paralēli studijām trenējās
pie Latvijas ievērojamā skrējēja Māra Gaiļa. Toreiz lielākais mērķis bijis tikt Latvijas izlases sastāvā. Par saviem labākajiem sasniegumiem Aleksandrs min 2. vietu lauku sporta spēļu maratonā, uzvaru laikraksta “Sports” rīkotajā 30 km distancē jauniešiem un pieaugušajiem, 3. vietu Tartu Otaka maratonā.
“Par Latvijas izlasi toreiz biju startējis PSRS sacensībās vairākās republikās, biju braucis gan uz krosu, gan uz stadiona. Pateicoties tam, ka es dažreiz piedalījos Latvijas republikas izlases sastāvā, man sanāca paceļot gan uz Armēniju, gan uz Vidusāzijas republikām krosā vai citās disciplīnās.”
Pēc studijām Aleksandram piedāvāja turpināt sportista karjeru Rīgā, taču viņš atteicies un atgriezies Latgalē. Bija nolēmis būt par sporta skolotāju.
1980. gadā viņš sāka savas darba gaitas Sventes vidusskolā kā sporta skolotājs. Tajā gadā skolā bija organizēta Daugavpils rajonā pirmā un vienīgā sporta klase, kuru Aleksandrs sāka trenēt kopā ar Allu Petrovsku. Paralēli darbam Aleksandrs turpināja skriet un gūt panākumus sportā.
Vairāk uzmanības sportam
Sešus gadus vēlāk Aleksandrs Sibircevs tika iecelts par Sventes vidusskolas direktoru. Sporta stundu pašam kļuva mazāk, jo bija jārisina organizatoriski jautājumi, taču sporta joma skolā turpināja attīstīties.
“Protams, ja direktors ir kaut kāda priekšmeta speciālists, viņš šo priekšmetu atbalsta mazliet vairāk nekā citus. Ja direktors matemātiķis, viņš atbalstīs vairāk matemātiku, sanāk, ka sports dabūja savu daļu no direktora uzmanības, lai varētu attīstīties, tas attiecas gan uz papildus nodarbībām, gan uz līdzekļiem, kuri tiek novirzīti bāzes attīstībai,” saka Aleksandrs.
Protams, pirms gadiem 30 fizkultūras stundas esot bijušas citādākas, vairāk sporta veidu, kas tagad pēc jauna standarta esot izņemti laukā. Jaunieši darbojās uz vingrošanas rīkiem, bija daudzcīņa. Ziemā skolēni mācījās slēpot, paši veidoja apkārtnē trases, kuras izmantojuši arī vietējie iedzīvotāji, Sventē norisinājās rajona slēpošanas čempionāti. Diemžēl beidzamajos gados laikapstākļi vairs neļauj vadīt slēpošanas nodarbības, tāpēc to vairs nav. “Toties ir parādījušies jauni interesanti sporta veidi – individuālās sporta spēles, komandu sporta spēles, kuras nebija toreiz,” teic skolas direktors.
Viņš ar nožēlu atzīst, ka mūsdienās bērnu fiziskā aktivitāte ir samazinājusies. Jaunieši dod priekšroku sērfošanai internetā, sēž savos mobilajos tālruņos tā vietā, lai darītu ko noderīgu. “Tagad daudz sarežģītāk izvilkt jauniešus no mājām un likt viņiem nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Bērnībā mēs paši tīrījām hokeja ledus laukumu, veidojām trases slēpošanai, spēlējām āra futbolu. Agrāk lielākais sods bija, ja vecāki nelaida ārā, tagad ir otrādi - jaunieši gatavi sēdēt mājās un neiet ārā.”
A.Sibircevs uzskata, ka liela loma ir vecākiem, kuri no mazotnes pieradina bērnus pie datora, lai pašiem rokas būtu brīvākas, bet tā vietā vajadzētu ar bērniem vairāk pavadīt laika ārā, veltīt to fiziskām aktivitātēm. Kā pozitīvu piemēru viņš min Rokjānu saimi, kur abi vecāki visu dzīvi nodarbojas ar sportu un no mazām dienām ir tajā iesaistījuši savus dēlus.
Pamats topošajām sporta zvaigznēm
Lai gūtu panākumus sporta jomā, ir jābūt atbilstošai infrastruktūrai. Pašu spēkiem savulaik ciematā tika izveidots pludmales volejbola laukums, ir iespēja spēlēt arī strītbolu un volejbolu.
Nesen pie Sventes vidusskolas tapis jauns mūsdienīgs sporta laukums, kur notiek sporta stundas skolēniem un dažādi sporta pasākumi. Laukumā var sportot arī pagasta iedzīvotāji.
“Es esmu gandarīts, ka mums ir laba sporta bāze, ir labas iespējas nodarboties ar sportu, ar fiziskām aktivitātēm mūsu skolniekiem. Arī mūsu iedzīvotājiem ir iespēja vakaros nākt uz sporta zāli nodarboties, ir radītas visas iespējas, pietiekoši inventāra, lai visu to pielietotu un būt aktīviem pagasta dzīvē.”
Skolā regulāri notiek dažāda mēroga sporta sacensības – gan skolas čempionāts volejbolā un citos sporta veidos, gan Latvijas svarbumbu celšanas čempionāts. Ārpus stundām darbojas sporta pulciņi un tepat skolas paspārnē atrodas novada sporta skola. Ir izveidota sava volejbola un basketbola komanda, kas piedalās arī starptautiskos turnīros.
Sventes vidusskola ir izaudzinājusi daudzus talantīgus sportistus, kuri dažādos sporta veidos ir guvuši labus rezultātus gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. Aleksandra Sibirceva audzēknis Armands Rokjāns nupat ir ieguvis Latvijas volejbola federācijas Gada balvu kā 2023. gada Latvijas volejbola uzlecošā zvaigzne.
“Sports palīdz visām citām jomām. Pateicoties sportam, cilvēks fiziski norūdās un var iet par sportistu tālāk strādāt, ir fiziski spēcīgs, vesels. Sports ļauj nodarboties jebkurā jomā dzīvē.”
Sventes vidusskola ir viena no sportiskākajam skolām novadā, un A. Sibircevs uzskata, ka tas ir visa kolektīva nopelns. Viņš ir gandarīts, ka skolas absolventi un bērnu vecāki tiekoties uzsver, ka Sventes vidusskola ir labākā skola, ka te ir saprotoši skolotāji: “Vajag darīt godīgi savu darbu, censties, un tad būs sportiskākā skola vai humanitārā skola. Mūsu kolektīvs cenšas. Pērn esam ieguvuši pirmo vietu ārpusstundu pasākumos ar marionešu teātri, labi sasniegumi vizuālās mākslas konkursos. Ja skolotājs labi dara savu darbu, visu var izdarīt.”
Aktīvā sporta vietā rokā zāles pļāvējs
Aleksandrs ir darbojies kā Sventes pagasta deputāts, pašlaik ir Augšdaugavas novada domes deputāts. Vairāk nekā desmit gadus vadīja novada sporta skolotāju metodisko apvienību, šajā laikā ar skolotājiem tika risināti dažādi sporta jautājumi, ieviesti jauni sporta veidi, sporta pasākumi un sacensības, piemēram, pašvaldības darbinieku un skolotāju spartakiādes.
“Man atmiņā paliek kompleksie pašvaldības pasākumi, sporta svētki, kas vairakkārt notika Sventē, skolotāju spartakiādes, kas saliedē visu mūsu novadu. Man patīkami tie brīži, kad visi kopā pulcējamies, gan pašvaldība, gan skolotāji, un mums visiem kopā kaut kas sanāk.”
Līdz pagājušajam gadam Aleksandrs vēl aktīvi iesaistījās dažādās sporta aktivitātēs, uzspēlēja volejbolu, devās uz sacensībām sporta veterānu rindās, bet nu nolēmis sportā ievērot mērenību.
Pagaidām aktīvākā sportošana ir kopā ar skolēniem sporta stundās. “Pagājušā gadā pateicu, ka vairāk nestaigāšu uz treniņiem, nelēkāšu ar jaunatni, laikam pietiks. Vasarā dažreiz piedalos pludmales volejbolā, kas notiek tepat pretī manai mājai ciema laukumā. Šajā ziemas periodā ir pastaigas. Manā vecumā soļošana un nūjošana ir labākais sporta veids. Mēģināju vairākas reizes atsākt skriešanu, bet nē, skriešana šajos gados jau nav īpaši veselīga. Vasarā man ir dārzs, pļaušana, zālāji, kuri ļauj fiziski nodarboties,” saka A. Sibircevs un atklāj, ka plāno vēl nākamo mācību gadu nostrādāt skolā par direktoru un doties pelnītā atpūtā. Viņš cer, ka tad parādīsies vairāk brīva laika, ko varētu ziedot sabiedrības labā. “Varbūt no savas puses es varētu izrādīt kādas sabiedriskās aktivitātes gan sportā, gan citā jomā, atnest vēl ko labu savam ciemam, pagastam un novadam. Domāju, ja mani palūgs vai ja es redzēšu, kur es varu pielietot savus spēkus, tad es noteikti to izdarīšu.”
Sventes pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Vasiļevska
Aleksandrs ir ļoti atsaucīgs, aktīvs, labs skolotājs un skolas administrators. Ar viņu kopā mēs vienmēr atrisinājām visas problēmas, remontējām, renovējām skolu.
Aleksandrs vienmēr skrēja, piedalījās visās sporta aktivitātēs, pats daudz organizēja un palīdzēja mūsu sporta organizatoriem. Sporta zāle vienmēr ir vaļā visiem. Domāju, ka viņam arī tagad ir tas sportiskais gars iekšā.
Labs, radošs, atjautīgs, skolā vienmēr piedalījās pašdarbībā, dziedāja, ļoti skaisti deklamē, zina daudz dzejoļu, perfekts cilvēks.
Augšdaugavas novada Sporta skolas vieglatlētikas treneris Jānis Petrovskis
Ar viņu ļoti vienkārši risināt sporta jautājumus, viņš tos saprot. Bet pats interesantākais, ka viņam vienmēr ir bijis teiciens “Zini, es uz šo jautājumu paskatītos no otras puses”. Man tas pat ļoti patīk, es daudzreiz gāju pie viņa paspriest par kādiem sporta jautājumiem un dzirdēt, ko viņš saka – paskatīsimies no otras puses. Mēs vienmēr atradām kopīgu risinājumu un nekad mums nebija nekādu strīdu.
Aleksandrs ir vīrs vārds. Ja viņš teica, ka šodien izdarīs, var nepārbaudīt un neuztraukties, tas simtprocentīgi nozīmē, ka viņš to būs izdarījis.
Armands Rokjāns, Latvijas volejbola federācijas gada balvas “ Latvijas volejbola uzlecošā zvaigzne” ieguvējs
Kad vēl biju mazs, staigāju uz sporta zāli, kur direktors un mans tētis spēlēja volejbolu. No tā laika man arī iepatikās volejbols. Var teikt, ka, pateicoties sporta skolotājam, arī iepatikās volejbols.
Skolotājs mums ir ļoti atbildīgs un atsaucīgs, vienmēr izpalīdzēs grūtos brīžos, vienmēr nodarbojas ar mums, tur to līmeni, tādā veidā motivējot mūs nodarboties ar sportu vairāk. Viņš man arī iemācīja sportiska cilvēka raksturu. Pateicoties viņam, mūsu skolā sports vēl ir dzīvs un bērni aktīvi nodarbojas ar daudziem sporta veidiem.
