Višķos atklāti jauni vides objekti, kas vēstī par pagasta un ebreju vēsturi

Īstenojot projektu ar Augšdaugavas novada pašvaldības atbalstu, Višķu pagastā Vecajos Višķos ir atdzīvojušās kāda grausta logu ailes – no tām pretī raugās vēsturiskas fotogrāfijas, kas stāsta par Veco Višķu dzīvi 20. gadsimta sākumā. Projektu īstenojusi Višķu mednieku biedrība “Debri”, kas izveidojusi 10 banerus ar lielformāta fotogrāfijām, aizsedzot vecā patērētāju  biedrības veikala tukšās logu ailes. Fotogrāfijas nāk no vietējo vēstures entuziastu Jāņa Stroda un Jāņa Kudiņā arhīviem, Skrindu dzimtas muzeja krājuma un citiem avotiem. Baneru izgatavošanai pašvaldība piešķīra 1700 eiro.   

23. augustā projekta rezultāts tika svinīgi atklāts, piedaloties Vācijas -- Osnabrukas pilsētas ebreju kopienas kantoram Baruham Čauskinam un viņa māsai Sofijai, kā arī Vācijas jauniešu nometnes dalībniekiem, vietējiem vēsturniekiem un iedzīvotājiem. Atklājot pasākumu, Višķu pagasta apvienības vadītājs Jānis Proms teica paldies ēkas īpašniekam Aleksandram Harlamovam, kurš pats aktīvi piedalījās ieceres īstenošanā. Uzstādīt banerus palīdzēja nometnes jaunieši.

Pirms dažiem gadiem Višķu pagastam izveidojusies sadarbība ar Osnabrukas pašvaldību Vācijā, kopīgi radās ideja izveidot Višķu pagastā memoriālu ebrejiem, kas dzīvojuši Višķos un gājuši bojā holokaustā. Ieceres iniciators ir Baruhs Čauskins, kura dzimtas saknes meklējamas Višķos. Projekta īstenošanas nolūkā Vācijā tika izveidota biedrība “Drei Stufen”–“Trīs pakāpieni”.

Memoriālu plānots izveidot bijušās Višķu sinagogas teritorijā, kurā ir saglabājušās vēsturiskas trīs kāpnes no agrākās celtnes. Soli pa solim tiek pētīta Višķu pagasta vēsture, rīkotas jauniešu nometnes, īstenoti dažādi pasākumi, piemiņas vietā uzstādīts informatīvs baneris ar nelielu ieskatu vēsturē un piemiņas vietas “Trīs pakāpieni” tapšanā.

Baruhs Čauskins piemiņas vietā nodziedāja paša sacerētu Višķiem veltītu dziesmu, muzicēja kopā ar Vācijas jauniešiem, nodziedāja ebreju valodā lūgšanu bojāgājušo ebreju piemiņai, pēc kā uz sinagogas pakāpieniem tika  noliktas aizdegtas sveces un akmeņi, kas ebreju tautai nozīmē cieņas izrādīšanu aizgājējiem.

Šajā dienā tika atklāti vēl divi jauni objekti, kas ir Baruha un viņa māsas Sofijas dāvinājums pagastam. Tās ir divas ceļa norādes, kas trijās valodās -latviešu, ivritā un angļu - rāda virzienu uz vecajiem ebreju kapiem, Višķu sinagogas piemiņas vietu un holokausta upuru piemiņas vietu Kalna Višķos. Abas norādes izgatavoja vietējais amatnieks Valdis Grebežs.

Baruhs uzsvēra, ka informācijas stends bijušās sinagogas vietā ir tikai ieceres īstenošanas sākums, jo projektā iesaistīti daudzi labi cilvēki no Latvijas, Vācijas un Amerikas, zinātnieki ar mērķi izveidot šajā vietā muzeju.

Jāpiemin, ka ebreji Višķu apkaimē sāka apmesties 18. gadsimta beigās. Sākoties I pasaules karam, daudzi aizbrauca uz Krieviju, citiem pēc tam izdevās emigrēt uz ASV un Izraēlu. Taču daļa atgriezās Višķos. 1921. gadā Višķos atvēra četru klašu ebreju skolu, kurā mācības notika ivritā. 20. gadsimta 30. gados Višķos ebreji veidoja 56% (423 cilvēki) no kopējā iedzīvotāju skaita. 1935. gadā 50 no Višķu 58 amatniecības un tirdzniecības uzņēmumiem piederēja ebrejiem. Turīgākie ebreji tolaik dzīvojuši Aglonas ielā, bet trūcīgās ebreju ģimenes mitinājās Tirgus ielā. Vairums Višķu ebreju kļuva par holokausta upuriem, citus dzīves ceļi aizveduši tālu prom no dzimtās vietas. Par to, ka Višķi kādreiz bijuši ebreju miestiņš, mūsdienās liecina tikai dažas ēkas vai to pamati. Viena no šādām liecībām ir nodegušās sinagogas pamati ar trim pakāpieniem.

Teksts, foto: Inese Minova