Višķu pagastā izpētīts padomju laika mantojuma – mazuta tvertņu – radītais piesārņojums

Pašlaik bijušajā Višķu tehnikuma teritorijā atrodas mazuta glabātuve, kas iekļauta Latvijas piesārņoto vietu reģistrā. Dotās vietas piesārņojuma izpēte bija nepieciešama, lai varētu plānot attīrīšanas un vides sakārtošanas darbus. Piesārņojuma vieta neatrodas blakus dzīvojamajam fondam un pagaidām nav radījusi ietekmi un dzeramā ūdens kvalitāti, tomēr izpēte ir būtiska, lai saprastu piesārņojuma apjomus un draudus.

Vēl no padomju laikiem, kad te darbojās Višķu sovhoztehnikums, izvietotas divas mazuta tvertnes vismaz trīsstāvu dzīvojamo māju augstumā. Tas nav labs mantojums, kas nonācis Daugavpils novada pārziņā, uzskata Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms.

Reģionālās vides pārvaldes uzmanības lokā šis objekts Višķu pagastā nonāca pirms vairākiem gadiem, kad arī tika iekļauts valsts piesārņojuma kartē.

“Kopš 2005. gada šī vieta ir iekļauta Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto vietu reģistrā. Šobrīd šī teritorija atrodas Daugavpils novada pārvaldījumā. 2016. gadā tika konstatēti nelegāli šo mazuta tvertņu bojājumi. Pašvaldība tad operatīvi veica neatliekamos pasākumus un novērsa mazuta noplūšanu un nepiederošo peronu piekļuvi šai teritorijai. Mēs savukārt saskaņojām ar pagasta pārvaldi pasākumu plānu par šīs vietas izpēti”, vēl šī gada februārī situāciju skaidroja Vides pārvaldes speciālisti.

Lēmums par šīs teritorijas izpēti tika pieņemts Daugavpils novadā domē. Novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins komentēja, ka svarīgi ir izprast, cik daudz mazuta palicis tvertnēs, kādu piesārņojumu apkārtējai videi tas nodara un kas jāveic, lai šo teritoriju sakārtotu, jo tas noteikti nebūs lēts pasākums.

“Šodien esam sanākuši pēc ilggadējas problēmas, kas ir samilzusi, tāpēc ir jāatrod kopsaucējs un situācija jārisina. Višķu pagastā atrodas bijusī Višķu tehnikuma mazuta saimniecības bāze, šobrīd tur ir rezervuārs, kas pārplūdis ar mazuta produktiem, un visu laiku ir bijis aktuāls jautājums par šīs vietas piesārņojuma apjomiem, par kuriem mēs līdz šim konkrēti nezinājām. Šodien pēc veiktā pētījuma jau zinām, cik liels ir piesārņojums. Protams, lai sakārtotu šo teritoriju, vajadzēs lielu finansējumu, to meklēsim Eiropas fondos, jo pašvaldībai šādu līdzekļu nav un nebūs”, situāciju komentē J. Proms.

Daugavpils novada domē, tiekoties novada domes vadībai, Višķu pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Promam, kā arī Vides pārvaldes speciālistiem, uzņēmuma “Enviroprojekts” pētnieku grupas vadītājs Pēteris Blumats sniedza informāciju par veiktās izpētes rezultātiem.

Pēc grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma izpētes Višķu pagastā konstatēts, ka izpētes darbs piecu mēnešu garumā bija diezgan komplicēts. “Objekts ir diezgan apjomīgs. Tas atrodas diezgan tuvu diviem lieliem ezeriem, savukārt apkārtnē ir diezgan attīstīta meliorācijas sistēma. Visi gruntsūdeņi virzās uz Luknas ezeru. Tāpēc, ja neko nedarīsim un nenotiks nekādas papildus iejaukšanās, piesārņojums var virzīties tālāk. Izpētes rezultātā konstatējām, ka ģeoloģiskā situācija ir ļoti veiksmīga, jo padomju savienības laikos šos objektus būvēja pārdomāti. Te ir mālaini smilšainas gruntis, kas mūsu situācijā ir diezgan labvēlīgi, jo cauri šīm gruntīm piesārņojums nesūcas cauri un naftas produkti cauri tām izkļūt nevar. No drošības viedokļa objekts ir veidots kā “vanna vannā”, kā rezultātā šie divi rezervuāri atrodas apvaļņojumā, kas ir sava veida drošības zona starp objektu un apkārtējo vidi. Mazuts, kas iztecējis no nehermētiskām tvertnēm, nonācis apvaļņojumā, kura pamatā ir blīva mālsmilts, līdz ar ko nekāds izplūdums ārpus šī apvaļņojuma nav iespējams”, par izpētes rezultātiem stāsta P. Blumats.

Izpētes rezultātā bija svarīgi divi parametri – grunts un gruntsūdeņu kvalitāte. Tos regulē Ministru kabineta noteikumi. Gruntī piesārņojums konstatēts tikai apvaļņojuma iekšpusē. Darbu gaitā tāpat konstatēts, ka mazuta atkritumi būtu interesanti atkritumu pārstrādātājiem un nav tik bīstami dabā. Savukārt gruntsūdens kvalitāte ir ļoti laba. “Gruntsūdeņu skaršanas gadījumā sanācijas darbu izmaksas ir augstas un darbi ir ļoti sarežģīti. Strādājot ar šiem darba apjomiem, šādos objektos parasti tie tiek radīti, balstoties uz vairākiem izejas datiem. Objekts nav vienkāršs, un viņā nav tikai mazuta dīķis. Ir sagatavots darbu ģenplāns, kurā atzīmēts, ka objekts sastāv arī no infrastruktūras – pazemes cauruļvadiem, bunkura un daudzām grodakām. Objekts ir sarežģīts, jo labajā pusē diezgan tuvu atrodas ugunsdzēsības ēkas. Ja veikt ekskavāciju, jādomā, lai netiktu sagrauti šo ēku pamati. Lai šo objektu varētu apstrādāt, jāveic sagatavošanās darbi, jo atbilstoša sanācijas tehnika, kas veid laukā piesārņoto grunti, ir ļoti smaga. Ņemot vērā to, ka teritorija ir degradēta, ceļš atrodas sliktā stāvoklī. Konsultējoties ar būvniecības speciālistiem, projektam ir divas daļas – piesārņojums un infrastruktūras demontāža. Par cik ir lieli virszemes rezervuāri, nepieciešams arī demontāžas būvprojekts”, stāsta P. Blumats.

Uzsākot sanācijas darbus, pirmais veicamais darbs būtu dīķa atsūknēšana, ekskavācija un materiāla utilizācija. Latvijā līdzīgi projekti līdz šim jau notikuši. Tāpat izpētes gaitā laboratoriskajos izmeklējumos izanalizēts mazuta sastāvs, kas ir kalorijām bagāts materiāls un atbilst degvielas klasifikācijai. Neskatoties uz tā piesārņojumu ar bioloģiskajiem atkritumiem, interesantā veidā utilizējot, tas varētu būt interesants tiem, kas otrreizējo degvielu ražo no atkritumiem. Šādi pilotprojekti Latvijā arī esot vairāki. Tas varētu samazināt sanācijas izmaksas. Arī piesārņotās grunts pārstrādei ir vairāki varianti.

Stāstot par sanācijas darbiem, eksperts norāda, ka tos nav iespējams īstenot īsā laika sprīdī, jo infrastruktūras demontāžai nepieciešama būvprojekta izstrāde. Arī sanācijas darbu apjomi ir lieli. “Pērn Šveices finanšu instrumenta finansētie sanācijas darbi Rīgas brīvostā, kur bija līdzīgs mazuta atkritumu apjoms Višķos esošajam, ilga divus gadus un izmaksāja vairākus miljonus eiro”, papildina P. Blumats. Kā vienu no finansējuma piesaistes piemēriem šādiem sanācijas projektiem Pēteris Blumats minēja VARAM atklāto projektu konkursu Norvēģu finanšu instrumenta programmā, kuras sadaļā iekļauta vēsturiskā piesārņojuma utilizācija.

Tikšanās gaitā Daugavpils reģionālās vides pārvaldes direktore Iveta Lobanoka pateicās pašvaldībai par veikto darbu objekta izpētē un norādīja, ka nākamais etaps ir ļoti svarīgs. “Sanācis darbu progress citos līdzīgos objektos Latvijā ir ārkārtīgi zems sanācis darbu augsto izmaksu dēļ. Aicinu šo objektu sakārtot, nepielīdzinot to lielajiem objektiem, kas ir nesamērīgi dārgi. Varbūt šos darbus varētu sadalīt posmos, katram nosakot atsevišķu iepirkumu”, tā Iveta.

Tikšanās rezultātā Jānis Proms pastāstīja, ka finansējums sanācijas darbiem tiek plānots nākošajā budžeta gadā, kā arī iespējama līdzfinansējuma piesaiste no ES fondiem.