Vladislavs Sergejevičs savu piepildījumu atrod akmenī
09.07.2019
AKTUĀLI
Līksnas pagasta zemnieku saimniecībā “Vītoli” saimnieko Vladislavs un Vera Sergejeviči. Ģimene ir gana kupla, vasarās kopā ar vecvecākiem lauku mājās dzīvojas arī trīs mazbērni. Vladislavs meistarīgi darbojas ne vien ar metālu un akmeni, bet arī ar koku. Apkārt mājai – krāšņas puķu dobes, kas veidotas no akmens kompozīcijām ar ziedošām hortenzijām, rozēm un citām puķēm. Viens no pēdējiem Vladislava darbiem ir statīvs puķu podiem, kas veidots no metāla, kā arī interesants dekors no koka - baltā pūce. Sergejeviču ģimenes piemājas dārzs atzīts par skaistāko šī gada maija konkursā “Dārza pasaule”.
Valdislavs pēc profesijas ir tehniķis – mehāniķis, bet dzīves laikā strādājis arī par autokrāna vadītāju un menedžeri. Pirmais meistara veidojums ir lielie dzelzs vārti, pa kuriem var ieiet mājas pagalmā. Vairākas idejas, ko un kā veidot, tiek noskatītas internetā, savukārt dažas rodas Vladislava galvā, darba procesā gūstot piepildījumu. Vladislavs nebaidās mācīties no kļūdām, savukārt padarītais darbs nes gandarījumu.
“Manuprāt, talantīgs cilvēks ir tāds, kurš māk nospēlēt jebkuru mūzikas instrumentu, pārējais ir jāmācās. Galvenais ir spītība, nebaidīties riskēt, otrreiz visu pārdarīt, ja kaut kas neizdodas un liela pacietība. Ja ir pacietība, būs arī rezultāts. Iesākumā jau rezultātu ir grūti prognozēt, bet tas jau pats interesantākais”, teic Vladislavs.
Aizejot pensijā, bija jādomā, ko darīt, kā pilnveidot sevi un vidi sev apkārt. Pagalmā pirmie akmeņi ieripojuši, veidojot ģimenes svecītes, kā teic pats saimnieks – viena par godu vecākajam dēlam, otra – par godu jaunākajam un tā trešā – mājas saimniekiem. Kādreizējo dzīvžogu aizstājis žogs no akmeņiem, kas ievietoti karkasā jeb tā saucamajā gabionā. Katram akmenim esot jānoķer sejas pusīte jeb tā gludā mala, kas kompozīcijā labi iederētos. Vairākās vietās puķu dobes papildinājušas dārza interjeru, kur kādreiz auguši košukrūmi. Mājas pagalmā pat ūdens tvertne ir noslēpta akmens sienas aizsegā. Savukārt koka lapene mājas dārzā tapusi pirms 10 gadiem īsi pirms Jāņiem.
Kā apgalvo Vladislavs, akmens ir senču mantojums, un katrs no tiem rada savu skaistumu. No akmens senāk tika celtas mājas, klētis un kūtis, starp diviem akmeņiem tika malti arī graudi. Jāsaka gan, ka, strādājot ar akmeni, vajadzīga liela pacietība.
“Akmens mani piesaistīja. Tas dod tādu uzlādējumu, tikai tas jānoķer. Tas dod man impulsu strādāt un veidot šo skaistumu. Pirmā veidotā puķu dobe man ir pagalmā, to es nekā nepārkonstruēju, tā man ir par piemiņu no maniem pirmajiem darbiem. Pēcāk nāca jau nedaudz sarežģītāki darbi. Akmens ir dabūjams pilnīgi par velti. Tikai nevajag slinkot!”, par savu “saslimšanu” ar akmeni stāsta “Vītolu” saimnieks.
Akmeņu sarūpēšanu atvieglo vietējie zemnieki, augsni pavasaros apstrādājot ar kultivatoru. Pēc tā akmeņus laukā varot lasīt divas nedēļas. Akmeņi tiek izcelti un atvesti mājās ar speciālu traktoru. Vienu gadu Vladislavam sanāca salasīt līdz pat 30 tonnām akmeņu. Katrs akmens vispirms tiek nopucēts un nomazgāts ar augstspiediena mazgāšanas ierīci un tikai pēc tam - nonāk kompozīcijās.
Vladislavs dzimis Nīcgales pagasta “Vērdiņos”, savukārt Līksnā Sergejeviču ģimene dzīvo jau vairāk kā 40 gadus. Vladislavs ir pārliecināts, ka jebkurš darbs ir jāsāk ar sevi, savukārt skaistais apkārt jāvairo vispirms ar savas sētas sakopšanu.
“Nesaprotu, kad cilvēki saka, ka nav naudas, nav līdzekļu, lai varētu kaut ko darīt. Bet Dievs mīļais! Paņem to pašu bērza slotiņu, izslauki savu pagalmu, tur nav vajadzīgi nekādi līdzekļi. Sakop savu māju, savu apkārtni. Tik daudz var izdarīt jebkurš”, bilst V.S.
Vladislavs Sergejevičs ne vien izdaiļo savas mājas apkārtni. Vairāki veidojumi no dzelzs papildina arī Līksnas Muižas parku. Tā, piemēram, kaķis, suns un stirna ir lieliski puķu podu turētāji. Līksnas parkā arī Latvijas simtgadei veltītā kompozīcija, kas ir Vladislava idejas iemiesojums dzīvē. Parkā skatāmi arī Vladislava veidotie puķu podi.
Savukārt “Vītolu” mājas simtgades žogs tapis pēc Ievas Akurateres dziesmas “Manai tautai” motīviem. Lielie riteņi, kas iecementēti, ir kā simbols latviešiem, kas aizbraukuši prom uz ārzemēm. Žogā redzami arī Līksnas Muižas vecie sarkanie ķieģeļi, kas datēti ar 1812. gadu.
Saimnieks izrāda savu pašreizējo darbu - pirti, kurai pamati arī no akmeņiem. Pēc viņa vārdiem, tie nodrošinot ēkai papildus siltumu. Zāles pļaujmašīnas riteņi pieskaņojošies koka galdam, savukārt kāpnes pirts iekšienē – arī Vladislava darbs, jo diplomēts galdnieks tās darināt atteicies. Tās palicis vien apstrādāt ar laku.
Visi darbi no metāla top meistara darbnīcā, kurā tiek izrādītas metāla liekšanas formas un darba rīki. Vladislavs stāsta, ka tagad veikalā darba rīku netrūkstot, var nopirkt jebko. Jāzina tikai, kā tos pareizi pielietot. Ar frēzi, kas nopērkama vien pa nepilniem 6 eiro, var izdarīt ļoti daudz. Meistars gan akcentē, ka jebkurš instruments ir kā brīdinājuma signāls, jo strādāt bez cimdiem un aizsargbrillēm nekādā gadījumā nedrīkst.
Pērn “Vītoli” Līksnas pagastā novērtēta kā sakoptākā lauku māja. Neviens akmens negulēs bez darba, tā apgalvo Vladislavs, kuram vēl daudz darbīgu dienu un ideju pūrā.
