Zemnieku saimniecībā “Burtnieki” kaltē augļus balzama ražošanai
17.09.2024
AKTUĀLI
Pašā Lietuvas pierobežā Demenes pagastā jau vairāk nekā 30 gadus saimnieko Henrihs Kondratovičs, kura bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Burtnieki” aug graudaugi un tiek kaltēti augļi un ogas, kas vēlāk tiek izmantoti Latvijas balzama produkcijas ražošanā.
Saimniecības vēsture ir gan krietni senāka, tā izveidota 1913. gadā un izgājusi garu izaugsmes posmu lauksaimniecības nozarē, nodarbojoties ar augkopību, lopkopību un biškopību.
“Mani senči atbrauca no Varšavas, nopirka šeit zemi un kopš tā laika arī viss sākās. Vecvectēvs, vēlāk vecmāmiņa, tad tēvs. Vecmāmiņai bija trīs dēli. Es uzņēmos atbildību par visu šo zemi un tagad turpinu,” saka Henrihs Kondratovičs.
Zemnieku saimniecība “Burtnieki” apsaimnieko 140 hektārus zemes, sagatavo sienu, bet 30 hektāros aug graudaugi, ko saimnieks pārdod vietējām saimniecībām, kur tiek turēti lopi. Graudu iepirkuma cenas esot ļoti zemas, izdzīvot pagaidām palīdzot subsīdijas. Pašu vajadzībām audzē vistas un kopj bišu dravu.
Saimniecībā ir nodarbināti divi strādnieki, bet lielākoties visus darbus veic pats saimnieks. Turklāt dodas talkā arī citiem lauksaimniekiem. “Tehnika ir, palīdzu vietējiem iedzīvotājiem, grozāmies, pelnām, kādi tagad ir varianti.”
Viens no galvenajiem iztikas avotiem ir kaltētu augļu un ogu realizācija. Pirms 30 gadiem zemnieks pamēģinājis kaltēt, viss sanācis, noslēdzis līgumu ar Latvijas Balzamu, ar kuru sadarbojas jau gadiem.
Kalti Henrihs uzmeistarojis pats. Tā tiek darbināta ar malku, nekas sarežģīts tas neesot. Sākumā gan viss bijis roku darbs, šķēlējis ābolus ar kāpostu rīvi, šis process aizņēmis visu dienu. Tagad tas aizņem vien pāris stundas, jo radinieks uzmeistarojis iekārtu ābolu šķēlēšanai. Zemnieks palasījis dažādos avotos visu par ābolu un ogu kaltēšanu, kādai jābūt temperatūrai, kā visu pareizi jādara. Viņš parāda, kā tas darbojas dzīvē. Āboli tiek bērti iekārtā, kas tos ātri sagriež daivās. Sagrieztie āboli tiek bērti uz lieliem sietiem, ievietoti kaltē, kur žūst divas dienas. Paštaisītajā kaltē var ievietot 150 sietus ar augļiem vai ogām. Vienā reizē var pārstrādāt pusotru tonnu ābolu, gatavās produkcijas iznāk ap 150 kg. Gatavai produkcijai ir nepieciešamie kvalitātes standartu atbilstības sertifikāti.
Sezonas laikā Henrihs pārstrādā aptuveni 100 tonnas ābolu. Augļus lasa gan paša dārzā, gan iepērk no vietējiem iedzīvotājiem un bioloģiskām saimniecībām. Arī mežā lasītās mellenes uzņēmējs iepērk no iedzīvotājiem. Šogad melleņu raža esot bijusi slikta, jo vasara bija karsta un sausa. Toties par ābolu trūkumu gan nevarot sūdzēties, arī iedzīvotājiem prieks, ka āboli nav jāmet mēslainē, bet var pat nopelnīt.
“Šogad ābolu ļoti daudz, krīt nost, pat zarus lauza, zari bija kā nobērti.Āboli ražo ik pēc gada, šogad ir vienā saimniecībā, pēc gada citā. Man pietiek.”
Henrihs atzīst, ka laukos darbi nebeidzas nekad. Tiklīdz novākta raža un beigusi darboties augļu kalte, sākas ziemāju sēšana un malkas gatavošana jaunajai sezonai. Lai arī zemnieka darbs neesot viegls, bet iztikt var un pat atpūtai nopelnīt, teic saimnieks. “Zemnieku saimniecībā nav tā, ka neko nedari. Zāle jānopļauj, tas un tas jāizdara. Visu laiku ir, ko darīt.”
Savai zemnieku saimniecībai Henrihs izveidojis arī mājaslapu internetā https://bio-burtnieki.lv/, kur var atrast galveno informāciju par saimniecības darbības virzieniem un piedāvāto produkciju.
