Ziemeļvalstu delegācija tikās ar Augšdaugavas novada vadību
17.10.2024
AKTUĀLI
Jau deviņus gadus Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas vēstniecībām Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu rīko Ziemeļvalstu dienas. Šogad tās notika Daugavpilī ar plašu programmu, piedāvājot apmeklēt izstādes, teātra izrādes pieaugušajiem un bērniem, Ziemeļvalstu kino seansus un dažādus tematiskus seminārus.
Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” notika Ziemeļvalstu kino seansi un Ārlietu ministrijas pasākums “Kas ir cilvēku tirdzniecība”, kuras laikā jaunieši, sociālo dienestu darbinieki un citi interesenti tika informēti par cilvēku tirdzniecības riskiem.
Ziemeļvalstu dienu kulminācija bija 16. oktobrī, kad Ziemeļvalstu vēstnieki un Dānijas Kultūras institūta darbinieki viesojās Daugavpilī un tikās ar pašvaldību pārstāvjiem un citu jomu speciālistiem. Tikšanās laikā ar Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Arvīdu Kucinu, izpilddirektoru Pēteri Dzalbi un Sociālā dienesta vadītāju Annu Jegorovu, Norvēģijas vēstniece Latvijā Īne Morenga pateicās par sirsnīgo uzņemšanu. “Mēs šeit esam kā liela ģimene, kas katru gadu dodas uz kādu Latvijas vietu uz vairākām dienām, bet šogad esam Daugavpilī. Mēs braucam, lai mācītos, skatītos un sarunātos par to, kas notiek pasaulē un šeit,” teica vēstniece.
Viesos ieradās Zviedrijas vēstniece Kārina Hēglunde, Dānijas vēstnieks Mortens Jespersens, Somijas vēstniece Anne Saloranta, Dānijas Kultūras institūta direktore Lizaveta Dubinka-Hušča, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā projektu vadītājs Vadims Murašovs.
Viesi guva nelielu ieskatu par novada struktūru, pašvaldības funkcijām un sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem. Delegācijas pārstāvji interesējās, kāds ir pašvaldības redzējums par novadu pēc pieciem gadiem. Domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins ieskicēja šodienas realitāti, proti, dzimstība ir krasi sarukusi, darbspējīgi cilvēki aizbrauc, taču pašvaldība cenšas piesaistīt finansējumu dažādiem projektiem, lai uzlabotu infrastruktūru, sakārtotu vides jautājumus un atbalstītu savus iedzīvotājus. Situāciju kopumā pasliktinājis karš Ukrainā un tā izraisītās sekas. Pašvaldība cenšas uzturēt un saglabāt lauku skolas pierobežā, lai noturētu ģimenes no aizbraukšanas.
Viesus interesēja, kādi ir lielākie izaicinājumi sociālajā jomā novadā, vai tie ir seniori, slimnīcu pakalpojumi, veselības aprūpe. Anna Jegorova atzina, ka lielākā problēma ir iedzīvotāju novecošanās, kas prasa pašvaldībai nodrošināt atbilstošus aprūpes pakalpojumus, jo lielai daļai senioru bērni un mazbērni ir pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Viņa pastāstīja par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un atzina, ka Augšdaugavas novads ir viena no retajām pašvaldībām, kas saglabājis plašu pabalstu klāstu.
Delegācijas pārstāvjus arī interesēja, kā pašvaldība spēj nodrošināt visus pakalpojumus un kā komunicē, ņemot vērā novada raibo etnisko sastāvu. Uz to pašvaldības vadītājs atbildēja, ka pašvaldībā nepastāv valodu barjera, kas iedzīvotājiem traucētu saņemt pakalpojumus un palīdzību.
Uzziņai
Ziemeļvalstu sadarbība ir senākā un visplašāk attīstītā reģionālā sadarbība Eiropā. To pārstāv divas organizācijas: Ziemeļvalstu Padome, kas tika izveidota 1952. gadā un kurā apvienojušies visu ziemeļvalstu nacionālo parlamentu pārstāvji, kā arī starpvaldību sadarbības institūcija Ziemeļvalstu Ministru padome, kas tika izveidota 1971. gadā un īsteno Ziemeļvalstu Padomes pieņemtos lēmumus.
Ziemeļvalstu reģionā ietilpst Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī trīs pašpārvaldes teritorijas: Ālandu salas, Fēru salas un Grenlande. Reģionā ir 8 laika zonas, dzīvo aptuveni 25 miljoni iedzīvotāju un ir 8 oficiālās valodās.
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā strādā ar dažādu nozaru sadarbības projektiem un atbalsta programmām. Atvērtība jaunām domām, idejām un partnerībai ir Ziemeļvalstu sadarbības pamatprincipi.
