27. augustā Stendera muzejā Eglainē tika svinēta Vecā Stendera 309. dzimšanas diena. Gothards Frīdrihs Stenders bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sunākstes un Sēlpils mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, vācu-latviešu valodas vārdnīcas autors. Zīmīgi, ka svinības notika Eglaines vecajā mācītajmuižā, kur pirms 309 gadiem piedzima bērns, ko pēc tam vairāku gadsimtu garumā latviešu tauta godbijīgi sauca par Veco Stenderu.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe sveica pasākuma apmeklētājus un dalībniekus: “Leģenda - tas ir kaut kas tāds ļoti vecs, sens, slavens, unikāls, neatkārtojams. Un es domāju, ka Vecais Stenders tāds ir. Man ir bezgala liels prieks par atmosfēru šeit. Šobrīd šeit ir fantastiska sajūta, gluži kā Dziesmu un deju svētkos. Sunākste un tā teritorija, kur Stenders bija mācītājs, tā šodien ir Daugavpils diecēzes ietvarā. Es domāju, ka par Daugavpils diecēzi Stenders gan neko nezināja. Šodien latviešiem cīņa ar Franciju basketbola čempionātā, Stenders arī droši vien par basketbolu neko nezināja, bet viņš zināja svarīgākās lietas – valodu un ticību. Lai skaists un Dieva svētīts šis kopā būšanas laiks! Uzkrājam gaismu sevī, kļūstam par gaismas nesējiem!”
Miervaldis Brodovs stāsta, ka vārdu ziņģe vārdnīca skaidro, kā tulkotu lokalizētu vai pēc svešiem paraugiem darinātu, bet parasti tādu viegli sentimentālu dziesmu, kas tautā nereti ir folklorizējusies. Vēl tagad Kurzemē par ziņģēm sauc garās tautasdziesmas, tādā nozīmē šo vārdu lietoja gan Krišjānis Barons, gan Emilis Melngailis. Pārstāvot Sēliju, Latgali un kaimiņu zemes, dziedot mums visiem mīļas un pazīstamas ziņģes, pasākumā uzstājās folkloras kopa “Ritam”, Naujenes Kultūras centra folkloras kopa “Rūžeņa”, Vaboles pagasta etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”, Daugavpils Baltkrievu kultūras centra tautasdziesmu ansamblis “Kupaļinka”, Daugavpils lietuviešu kultūras biedrības folkloras ansamblis “Rasa”, Eglaines skolotāju koris, Ilūkstes Kultūras un mākslas centra jauktais koris “Lašu koris”, Daugavpils Poļu kultūras centra jauktais koris “Promeņ”, Naujenes Mūzikas un mākslas skolas instrumentālais ansamblis, Rīgas vācu kultūras biedrības jauktais vokālais ansamblis “Morgenrot”. Ar stāstiem par ziņģēm un Veco Stenderu skatītājus iepazīstināja Miervaldis Brodovs un Pēteris Makaveckis.
Augšdaugavas novada Kultūras pārvaldes vadītāja, šī pasākuma krustmāte, Ināra Mukāne uzrunāja mācītājmuižas kalniņā sanākušos: “Patiešām prieks jūs visus sveicināt Lašu senā pastorāta piekalnītē! Un šī vieta patiešām ir viena no vēsturiski senākajām un kultūrvēsturiski nozīmīgākajām vietām Augšdaugavas novadā, kura vēsture iesniedzas tālu pagātnē, kad šeit strādāja plašā Stendzeru dzimta un arī piedzima Gothards Frīdrihs Stenders. Tāpēc ir tik ļoti svarīgi, ka mēs ik pa brīdim šeit pulcējamies. Es domāju, ka šie svētki senajā Lašu pastorāta vietā ir uz palikšanu. Vecais Stenders būtu pelnījis kaut ko vairāk, lielāku nozīmi Latvijas kultūras vēsturē, kāda tam ir piešķirta līdz šim brīdim. Paldies visiem dziedošajiem kolektīviem, ka izpratāt mūsu aicinājumu un esat šeit! Cildināsim Veco Stenderu, kurš tik ļoti savā laikā gribēja, lai latviešu tauta ir izglītota. Un esot 21.gadsimtā, atkal par to ir jādomā, ka varbūt ar to piesaukto prasmju un zināšanu daudzumu ir par maz, ka mums atkal ir jāceļ sev par uzdevumu būt gudriem, zinātkāriem, būt par cilvēkiem ar fundamentālām zināšanām, kuras visi vēji tā nevar papūst malā. Lai mums visiem izdodas!”
Paldies Augšdaugavas novada pašvaldībai, Eglaines pagasta pārvaldei un biedrībai “Stendera novadnieki”, īpaši Ilgai un Miervaldim Brodoviem, par šī pasākuma tapšanu!
“Ziņģu lustes Eglainē” noslēgumā visi pasākuma dalībnieki un apmeklētāji vienojās kopīgā dziesmā - “Jo šeit ir Latvija, šeit ir Sēlija, šeit ir mūsu mīļā Eglaine…”
