Skrudalienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Braslavas rajonu.
Pagasta platība ir 99.5 km2, proti 3.9% no Augšdaugavas novada teritorijas kopplatības. Pagasta teritorijas platums ir vidēji 5.5.km, bet garums – apmēram 20.3 km. Skrudalienas pagasta esošā teritorija izveidota, apvienojot dažu pagastu teritorijas, bet galvenokārt tās sastāvā ir Skrudalienas pagasta un bijuša Silenes pagasta teritorijas. Skrudalienas pagasts izveidots 1889. gadā, apvienojot 7 muižu pagastus.
Pēc 1920. gada zemes reformas Skrudalienes pagasta Bruņas muiža (Brunnen) tika sadalīta 44 vienībās 670 ha kopplatībā, Elkšņu muiža (Ellern) 29 vienībās 528 ha kopplatībā, Liellašu muiža (Groß-Lassen) 26 vienībās 394 ha kopplatībā, Tābaras muiža (Tabor) 21 vienībās 360 ha kopplatībā, Māres muiža (Marienhof) 25 vienībās 290 ha kopplatībā, Šteinfeldes muiža 6 vienībās 149 ha kopplatībā. Grīvas pareizticīgo draudzes zemi sadalīja 6 vienībās 147 ha kopplatībā, bet Skrudalienes ciemu 61 vienībā 53 ha platībā.
1945. gadā pagastā izveidoja Adamovas, Skrudalienas un Tabores ciema padomes, bet pašu pagastu 1949. gadā likvidēja. Skrudalienas ciema padome ietilpusi Grīvas (1949-1955), Ilūkstes (1955-1956) un Daugavpils (pēc 1956) rajonos. 1965. gadā Skrudalienas ciema padomei pievienoja daļu Silenes ciema padomes, bet 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Laucesas ciema padomei. 1990. gadā Skrudalienas ciema padomi reorganizēja par pagastu.
Silenes pagasts (līdz 1925. gadam Borovkas pagasts) bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Polijas (vēlāk PSRS) pierobežā. Robežojās ar Demenes, Skrudalienas un Salienas pagastiem. Pagasta valde atradās Silenē. Lielākās apdzīvotās vietas bija Silene un Kumbuļi.1945. gada 1. augustā pagastā izveidoja Ezernes, Kumbuļu un Silenes ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī. Mūsdienās Silenes pagasta teritorija iekļauta Augšdaugavas novada Demenes, Skrudalienas un Salienas pagastos.
❱ 2009. gadā Skrudalienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. ❱ 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva jaunajā Augšdaugavas novadā. ❱ Šodien pagastā dzīvo 1052 iedzīvotāji. ❱ Lielākās apdzīvotās vietas ir Silene, Skrudaliena , Bruņene, Šengeida. ❱ Skrudalienas pagasta administratīvais centrs ir Silenes ciems, no kura Daugavpils pilsēta ir 24 km attālumā. Izvietojies pagasta dienviddaļā, Sila ezera ziemeļu krastā pie autoceļa P68. Silenes ciemā dzīvo 53% no iedzīvotāju kopskaita- 560 cilvēki. Silenes ciems (agrāk Borovka) jau 19. gadsimta vidū bija nozīmīgs satiksmes centrs un ceļinieku atpūtas vieta.
Borovka, Ezerne un Silene
Par izpētes pamatu kļuvuši materiāli no dokumentālā centra „Ebreji Latvijā”, kur pieejams plašs izklāsts par ebreju dzīvi Silenē, kas kādreiz saukta par Borovku (no vārda ‘bor jeb sils’ par godu priežu mežu bagātībai). Šajā avotā Borovka pirmo reizi datēta ar 1790. gadu, kad šo mazo pilsētiņu netālu no tolaik Polijas robežas iedibinājusi Kurzemes hercogiste. Taču izdevies atrast arī citus dokumentus, kas ļauj ieskatīties tālākā vēsturē. Valsts arhīvā esošajā Valsts Statistikas pārvaldes 1935. gada izdevumā teikts, ka Borovkas ciems vācu valodā dēvēts par Ezerni (Essern). Adolfa Rihtera 1912. gadā izdotajā Kurzemes adrešu kalendārā ir ziņas par Ezernes (Essern) muižu, kas pieminēta arī citos ar 1755. gadu datētos dokumentos. Tas, savukārt ļauj domāt, ka Silenes ciemam 2024. gadā paliek 269 gadi, taču esam pārliecināti, ka ciemā cilvēki dzīvoja vēl senāk un tam varētu būt vēl ilgāka vēsture.
Apdzīvotā vieta izveidojusies Braslavas—Daugavpils ceļa malā un jau 19. gadsimta vidū bija nozīmīgs satiksmes centrs un ceļinieku atpūtas vieta. 1925. gadā Borovkai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1932. gadā Borovka tika pārdēvēta par Sileni. 1935. gadā Silenē dzīvoja 1022 iedzīvotāji. Līdz 1949. gadam Silene bija Silenes pagasta centrs.
Vēsture: ciema nosaukums Borovka mūsdienu cilvēkiem neko neizsaka, jo šāda nosaukuma Skrudalienas pagasta kartēs nav. Tas bija neliels ciems „a štetl” Latvijas dienvidaustrumos, 7-8 km no Baltkrievijas robežas, bet līdz otram pasaules karam- no Polijas. Borovka bija dibināta 1790.gadā Kurzemes hercogistē. Noteikta datuma, kad hercogistē sāka apmesties uz dzīvesvietu ebreji nav zināms, bet no dažādiem vēsturiskiem avotiem ir zināms, ka tie dzīvoja šeit vairāk nekā 200 gadi. Pēc pirmās tautas skaitīšanas 1897. gadā Borovkā dzīvoja 585 ebreji- 83% miestiņa iedzīvotāju. Pirmā pasaules kara laikā, 1915.gadā ebrejus no Kurzemes guberņas, kā „neuzticamus elementus” cara Krievijas varas iestādes deportēja no frontes zonas, tai skaitā no Borovkas, uz Krievijas iekšējam guberņām. Tāpēc 1935.gadā no miestiņa 1022 dažādu nacionalitāšu iedzīvotājiem, Silenē bija tikai 189 ebreji vai 18.5%.
1941.gadā traģisko notikumu rezultātā ebreji bija nogalināti, par ko tagad liecina ebreju kapi Smilģino ezera krastā.
Skrudalienas skola- DFC Skrudaliena
Bijušas Skrudalienas pamatskolas, pamatakmens tika likts Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa laikos,1936. gada rudenī. 1939. gadādurvis vēra jaunā sešgadīgā skola. 1940. gadā, kad Latvija tiek pakļauta PSRS, skola kļūst par septiņgadīgu. No 1944. līdz 1946. gadam skolas telpās atrodas hospitālis, kurā tiek ārstēti Padomju armijas karavīri. 1946. gadā skola atsāk savu darbību. Bet 1948, gadā Skrudalienas skola klust par vidusskolu. No 1992, gada 1.septembra Skrudalienas vidusskola tika reorganizēta par pamatskolu. Taču 1996. gadā tika nolemts Skrudalienā atkal atjaunot latviešu skolu. No 1997. gada Skrudalienas pamatskola pāriet uz apmācību latviešu valodā. 2016.gadā Skrudalienas pamatskola tika slēgta un ēka pārtapa par daudzfunkcionālo centru “Skrudaliena”, kurā ir izvietoti Skrudalienas teritoriālās vienības bāriņtiesa, Silenes bibliotēkas Skrudalienas nodaļa , Sociālā dienesta dienas aprūpes centrs iedzīvotājiem ar invaliditāti (GRT) , sociālā darbinieka kabinets un mobilā aprūpes vienība.
