Folkloras kopas “Dyrbyni” misija ir izzināt, saglabāt un tālāk nodot latgaliskās tradīcijas, dziesmas, dančus. Kopas dalībnieki ir jaunieši un pieaugušie, kuri aktīvi izmanto iespējas apgūt tradicionālās dziedāšanas prasmes, spēlēt tradicionālos mūzikas instrumentus (kokli, stabuli, vijoli, bungas, cītaru, cimboli, ermoņikas u. c.), apgūt un vadīt latgaliešu, latviešu un cittautu dančus, rotaļdejas. Kopas nosaukums apzīmē darbīgus cilvēkus, kuri nevar mierīgi nosēdēt uz vietas. Latgaliešu vārda "dyrbyns" izcelsme ir no lietuviešu valodas "dirbti" – ‘strādāt’.
Folkloras kopa izveidota 2007.gadā. Folkloras kopas pirmā un tagadējā vadītāja ir Anna Briška. Kopu ir vadījušas arī Vita Briška un Ilze Mežniece. “Dyrbyni” ir piedalījušies Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos (2008, 2013, 2018, 2023), starptautiskajos folkloras festivālos “Baltica” Latvijā (2009, 2012, 2015, 2018, 2022), “Augšdaugava" (2010, 2011, 2012, 2013, 2016, 2023), festivālos Lietuvā (2011, 2014), Baltkrievijā (2017), Latgales Kultūras dienās Krievijā (2016) un Latviešu Kultūras dienās Baškortostānā (2019, 2020). Sadarbībā ar TDA „Dzintariņš” (2008, 2009) folkloras kopas kapela ir muzicējusi festivālos Francijā, sadarbībā ar Augšdaugavas novada deju kolektīviem – Polijā, Ungārijā (2009) un Bulgārijā (2015).
Folkloras kopa ir pievērsusies kara ārsta, ievērojamā latgaliešu kultūras darbinieka, folkloras teicēja un vācēja Ontona Skrindas mantojumam jau kopš 2016. gada, kad dziesma “Īsaleņa molt īdama” tika atskaņota Latgales Kultūras dienās Sanktpēterburgā. Tieši šajā pilsētā O.Skrinda 1900.gadā 28 dziesmas un melodijas tika iedziedājis E.Melngailim, kurš tās ir pierakstījis. O.Skrindas mantojumu prezentējoša programma, atspoguļojot tās daudzveidību, tika plašāk prezentēta 2021. gadā folkloras kopu videoskatē. Šī programma izskanēja klātienē gan festivāla “Baltica” koncertā Ventspils novada Popē 09.07.2022, gan XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Folkloras dienā 08.07.2023. Tāpat arī kopas mēģinājumu laikā un sadarbībā ar Ilzi Jurjāni 2017.gadā un ar Artūru Uškānu 2023. gadā tika veidotas apdares O.Skrindas teiktajām dziesmām. 2022.gadā rudenī folkloras kopa ar Augšdaugavas novada pašvaldības atbalstu veica ierakstus divām dziesmām, bet 2023.gadā dziesmas “Seši jauni bandinīki” ierakstu nodrošināja studija “Lauska”, iekļaujot to izlasē “Sviests 10”. Darbs pie ierakstu veikšanas turpinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, 2024.gadā īstenojot projektu“Ontona Skrindas teikto dziesmu ierakstīšana profesionālā skaņu ierakstu studijā”.
2023./2024.gada sezonā mēģinājumi notiek ceturtdienās 17.00 – 21.00.
Folkloras kopa ,,Ritam” dibināta 2012. gadā ar mērķi izzināt un apgūt tautas tradīcijas, saglabāt un popularizēt Sēlijas nemateriālo/kultūrvēsturisko mantojumu un nodot to jaunajai paaudzei. Ilgus gadus kolektīvu vadīja Rita Kalvāne. Kopš 2022. gada kolektīvu vada Gunta Radzoba. Ne velti folkloras kopai ir dots tik ritošs, virzošs un plūstošs nosaukums – “Ritam”. Folkloras kopas dalībnieki spēlē tautas mūzikas instrumentus, piemēram, ģīga, cītara, vargāns, kokle, vijole, celma bungas, robdēlis.
Gatavojoties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, folkloras kopa “Ritam” piedalījās folkloras un tautas mūzikas nozaru skatē, kur ieguva pirmo pakāpi.
Kolektīvs aktīvi iesaistās Bebrenes pagasta pasākumos, labprāt dodas uzstāties Augšdaugavas novada un apkārtējo novadu pagastu un pilsētu pasākumos, piedalās folkloras kopu skatēs, Starptautiskajos folkloras festivālos ,,Baltika”, Sēlijas Dziesmu un deju svētkos “Sēlijā Rotā”.
“Ritam” piedalījās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, Tautas mākslas festivālā “Augšdaugava – 2023” Daugavas lokos, IV Sēlijas tūrisma tirgū Bebrenē.
Kolektīva repertuārā ir Ziemassvētku, Lieldienu, Līgo svētku dziesmas un citas gadskārtu tautas dziesmas, kā arī tematisks tradicionāls uzvedums “Kāzas”.
Folkloras kopa ,,Kolupka” dibināta 2017. gadā, apgūstot tautas tradīciju izzināšanu un popularizēšanu. Vāc materiālus pie tautas teicējiem, kur arī apgūst tradicionālo dziedāšanas un muzicēšanas mākslu, izmantojot tautas mūzikas instrumentus. Kolektīva sastāvā ir 10 sievietes vecumā no 50 - 65 gadiem, vadītāja Māra Leleva.
Kolektīva repertuārā ir Ziemassvētku un Lieldienu dziesmas, patriotiskās dziesmas un gadskārtu tautas dziesmas. Folkloras kopa ,,Kolupka” piedalās pagasta un novada rīkotajos pasākumos: barikāžu aizstāvju atceres dienā, senioru pasākumā, vasaras saulgriežu svētkos, Miķeļdienas gadatirgū, Lāčplēša dienā, LR proklamēšanas dienā, Ziemassvētku pasākumā un Annas dienas pasākumā Vabolē.
2023. gadā folkloras kopa piedalījās tautas mākslas festivālā ”Augšdaugava” un Kalupes pagasta rīkotajos pasākumos: “Aizgavēnis”, “Vasaras saulgrieži”, “Senioru pasākums”, “Miķeļdienas gadatirgus”, “LR proklamēšanas 105. gadadiena”.
Mēģinājumi notiek: otrdienās no plkst. 16.30 - 18.30.
Dibināta 1996. gadā, folkloras kopas misija ir apgūt un popularizēt Latgales nemateriālo mantojumu un nodot to jaunajai paaudzei.
Folkloras kopā darbojas dažāda vecuma dziedātāji un tradīciju saglabātāji, jaunākajam dalībniekam ir 11, bet vecākajam dalībniekam ir 88 gadi. Folkloras kopa ir dziesmu un deju svētku kustības dalībnieks. “Rūžeņa” regulāri piedalās Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica”, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumā “Satiec savu meistaru!”.
“Dziesmu dziedam, kāda bija, ne tā mūsu sacerēta…” – folkloras kopa savā darbībā uztur visus latviešu tradicionālos svētkus un ar tiem saistīto repertuāru, savā darbības laukā ietverot ne vien dziedāšanu, bet arī latviešu tradicionālo instrumentu spēles apgūšanu, mutvārdu folkloru, kulināro mantojumu, rokdarbu prasmju apgūšanu.
“Rūžeņa” regulāri piedalās ne tikai Naujenes kultūras centra pasākumos, bet arī koncertē pa visu Latviju. Kolektīva vadītāja ir talantīgā un zinošā Inga Zeile.
Naujenes kultūras centra slāvu tradīciju ansamblis „Radenie”
Dibināts 2018. gadā, kolektīva misija ir pētīt slāvu tradīcijas, ieražas, kā arī mutvārdu folkloru. 2021. gadā kolektīvs piedalījās Latvijas mazākumtautību festivālā “Zeme zied”.
Ansambļa specifikā ir svēto rakstu dziedāšana, kur tiek izmantoti nevis nošu pieraksti, bet gan āķīši. Šajā metodē tiek dziedāti ne tikai svētie raksti, bet arī sadzīviski motīvi. Kolektīva repertuārā ir slāvu svēto rakstu dziedājumi un sadzīviska rakstura dziesmas.
“Radenie” darbības laukā ir ietverta arī mutvārdu folkloras vākšana un slāvu kulinārā mantojuma izpēte un popularizēšana. Kolektīvs labprāt piedalās Naujenes kultūras centra, novada rīkotajos pasākumos, kā arī ir uzstājies citur Latvijā un ārpus Latvijas robežām. Kolektīva vadītāja ir laipnā un kompetentā Tatjana Čuprova.
Nīcgales pagasta Tautas nama folkloras kopa „Neicgalīši”
Nīcgales pagasta Tautas nama folkloras kopa "Neicgalīši" ir dažādu paaudžu vienojošs elements Nīcgales pagastā. Folkloras kopā darbojas dažādu paaudžu dalībnieki, kuri aktīvi darbojas - dzied, spēlē, iepazīst latviešu folkloru un vēlas uzzināt arvien vairāk. Folkloras kopai ir bijuši vairāki vadītāji un pašreiz kolektīvu vada Evelīna Ašķeļaņeca.
Kolektīvs aktīvi piedalās Nīcgales pagasta pasākumos, labprāt dodas uzstāties citos pagastos, piedalās folkloras kopu skatēs un Starptautiskajā folkloras festivālā ,,Baltika”. Mēs, "Neicgalīši", ar lielāko prieku eksperimentējam, mācāmies, dziedam, spēlējam, reizēm sapulcējamies pie tējas tases un vienmēr esam atvērti jauniem folkloras kopas dalībniekiem! Mūsu programmā ir Ziemassvētku, Meteņu, Lieldienu un Līgo dziesmas, kā arī dziesmas, kuras patīk dziedāt pašiem. Gatavojoties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kopa piedalījās skatē, kur ieguva pirmo pakāpi. "Neicgalīši" piedalījās XXIII Tautas mūzikas svētkos Rudynojūs Preiļos un Preiļu novadā, Tautas mākslas festivālā “Augšdaugava – 2023” Daugavas lokos.
Mēģinājumi notiek:
piektdien - 19.00
svētdien - 14.00
Vaboles pagasta kultūras nama etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis”
Par Vaboles pagasta etnogrāfiskā ansambļa dzimšanas laiku uzskatāms 2006. gads, kad pagasta dziedošās sievas ieguva profesionālu vadītāju – Latgales folkloras entuziastu Artūru Uškānu. Taču pirmsākumi šai dziedāšanai meklējami daudz senāk, jo vecākās “Vabaļu” sievas ir Vabolē un apkārtējos pagastos pazīstamas psalmu un tradicionālo katoļu maija dziedājumu izpildītājas. Taču Latgalē laika gaitā katoliskā garīgā kultūra ir cieši savijusies ar laicīgo, tradicionālo tautas mākslu, tādēļ sievas vēlējās apvienoties, lai atcerētos un popularizētu to, ko dziedājušas viņu mātes un vecmāmiņas.
Balstoties ne tikai uz sievu dziedātajām dziesmām, bet arī viņu atmiņām par sen aizmirstām tradīcijām, paaudzēs slīpētām rokdarbu prasmēm, latgaliešu ēdienu un dzērienu (alus un „šmakauceņis”) gatavošanas prasmēm, pļavās atrodamo dabas velšu dziedniecisko īpašību zināšanām, – Vabolē radās nevis folkloras, bet etnogrāfiskais ansamblis, kuram pašas ansambļa dalībnieces piešķīra nedaudz draiskulīgu, nedaudz pašironisku nosaukumu „Vabaļis”.
Ansamblis sagatavojis vairākas programmas, kur parāda Vaboles pagastā dziedāto dziesmu savdabību. Programmās ir iekļautas tautas mutvārdu tradīcijas – pasakas, mīklas, sakāmvārdi, dzīves stāsti un atgadījumi. Lai tiktu saglabāts un popularizēts plašākā sabiedrībā Vaboles un Līksnas nemateriālais kultūras mantojums, kas nodrošinās latgaliskās identitātes uzturēšanu, tā dzīvotspēju, tālāknodošanu un vērtības nostiprināšanu etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis” izdeva četrus albumus “Pa celeņu…”, Dienvidlatgales garīgo dziedājumu albumu „Lobais reits”, “Labi dzeivõt kolchozā”, “Aj,mõseņa…”. Kvalitatīvi ieraksti ir paliekoša, kultūrvēsturiska vērtība, kam ir īpaša nozīme novada identitātes saglabāšanā Dienvidlatgalē un materiāls zinātniskiem pētījumiem.
Kolektīva dalībnieces piedalījās projektā “Mirošo ofīcija (saļmu) izpildīsanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos”. 2017. gadā tā ir atzīta par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Kolektīvs vairākkārt uzstājies Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kā arī Starptautiskajos folkloras festivālos „Baltica”. Šī festivāla skatē 2012. gadā “Vabaļis” ieguva pirmo kategoriju un uzstājās festivāla atklāšanas dižkoncertā kinoteātrī „Splendid Palace” .Kopš 2008. gada ansamblis ir piedalījies visos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, tai skaitā XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, sešu Latvijas ievērojamāko etnogrāfisko ansambļu koncertā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
„Vabaļis” ir jaunākais etnogrāfiskais ansamblis Latgalē un visā Latvijā. Pastāvēšanas laikā ansamblis paspēja ne tikai piedalīties „Baltica” skatēs un festivālos, Dziesmusvētkos, parastos un labdarības koncertos Latvijā un ārzemēs, bet arī katru gadu savā pagastā visu gadagājumu Vaboles iedzīvotājiem rīko tradicionālo prasmju skolas.
2023. gadā kolektīvs piedalījās Augšdaugavas novada pasākumos “No meteņiem līdz pelnu dienai”, XIX Starptautiskajā Tautas muzikantu saietā Vabolē, Tautas mākslas festivālā Augšdaugava 2023 “Metu tiltu pār Daugavu, Izrakstītiem musturiem”, Ziņģu lustes Eglainē, Skrindu dzimtas muzeja pasākumā “Drukāts vārds - gaismas ceļš”.
Vabolē rīkoja pasākumus: “Eistais Aizgaviens”; Maija dziedājumi un lūgšanas pie ceļmalu krustiem Vaboles pagastā - Sarkaņu krusts, Kucinu sādžas krusts, Baltakroga krusts, Vaboles krusts; Annas diena Vabolē, “Vabaļis“ gostūs pi “Naktineicom”. Uzstājas pasākumā “No balti klāta galda pa baltu ceļu uz Dziesmu svētkiem”, raidījuma "Tas notika šeit" noslēguma pasākumā Vaboles parkā. Organizēja Psalmu dziedāšanas skolu.
Gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem kolektīvs nosūtīja video ierakstu Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Folkloras kolektīvu skatei - ieguva pirmo pakāpi.
Etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis” piedalījās XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos un uzstājās 9. jūlijā - Folkloras dienā.
Misija - saglabāt Dienvidlatgales raksturīgās tradīcijas un autentisko dziedāšanas veidu, veicināt latgaliešu tradicionālās kultūras saglabāšanu un pārmantošanas procesu nākamajām paaudzēm.
